Ja līdz oktobra beigām likums, kas cita starpā paredz atjaunot padomes, nebūs pieņemts, sagaidāms, ka OECD dalībvalstis konstatēs Latvijas neatbilstību OECD vadlīnijām par valsts kapitāla pārvaldību. Tas savukārt aizkavēšot iestāšanās procesu par vismaz vienu gadu.
Šai iecerei gan ir arī vairāki kritiķi, kas atgādina, ka savulaik likvidētās valsts uzņēmumu padomes nereti bijušas caurkritušu politiķu barotavas.
Otrajā lasījumā pieņemtais likums paredz, ka no 2016.gada lielajās valsts un publiski privātajās kapitālsabiedrībās varēs veidot padomes. Padomes varēs izveidot kapitālsabiedrības, kurās neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro, bet vidējais darbinieku skaits ir lielāks par 50.
Līdz savu pilnvaru beigām 11.Saeima arī iecerējusi galīgajā lasījumā pieņemt grozījumus likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”. Tie paredz jaunu psihoaktīvo vielu, agrāk dēvētu par „legālajām narkotikām,” vispārējo aizliegumu.
Likumā būs noteikts, ka jaunas psihoaktīvās vielas ir dabiskas vai sintētiskas vielas, kas līdzīgas narkotiskām un psihotropām vielām, bet nav par tādām atzītas, taču var radīt veselībai līdzvērtīgus draudus, tostarp izraisīt centrālās nervu sistēmas stimulāciju vai depresiju, kā rezultātā rodas halucinācijas, izmaiņas motorikā, domāšanā, uzvedībā, uztverē, apziņā vai garastāvoklī.
Šādas vielas vai tās saturošus izstrādājumus būs aizliegts audzēt, ražot, izgatavot, importēt, eksportēt, izplatīt, reklamēt, pārvadāt, glabāt, nodot par atlīdzību vai bez tās, iegādāties, lietot, kā arī sūtīt cauri Latvijas teritorijai.
Gadījumos, kad jaunas psihoaktīvās vielas būs nepieciešamas zinātniskiem pētījumiem, fizikālo vai ķīmisko īpašību noteikšanai, kā arī apmācībām, personām Zāļu valsts aģentūrā būs jāsaņem atļauja šo vielu apritei.
Ar jauno likumu tiek salāgots arī Krimināllikums, kurā būs paredzēts, ka sodāma ir jauno psihoaktīvo vielu neatļauta izgatavošana, iegādāšanās, glabāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana un arī neatļauta lietošana.
Šie Krimināllikuma grozījumi, kas vēl gaida trešo lasījumu, paredz arī vairākas citas izmaiņas, kas kļuvušas aktuālas pēc Zolitūdes traģēdijas. Tā, piemēram, tiek pastiprināta atbildība par būvniecības noteikumu pārkāpšanu. Kriminālatbildība tiks paredzēta par būvdarbu apturēšanas nepildīšanu, veicot trešās grupas būves būvdarbus - piemēram, ja ir būvēta publiskā ēka vai ēka, kurai ir vairāk kā pieci virszemes stāvi - vai būvdarbus daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā bez būvatļaujas.
Tāpat Krimināllikumā tiek pārskatīta atbildība par dažādu noteikumu pārkāpumiem, ja rezultātā bojā gājuši cilvēki, paredzot to diferencēt atkarībā no nodarījuma seku smaguma. Par celtņu, tiltu, ceļu pārvadu un citu būvju celtniecības normu pārkāpšanu, ja tā rezultātā sabrukusi būve vai tās daļa, izraisot vismaz divu cilvēku nāvi, būs paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz astoņiem gadiem. Līdz šim maksimālais sods bija četri gadi.
Līdzīgi pārskatītas sankcijas par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, neatļautām darbībām ar indīgām un ātri uzliesmojošām vielām, ražošanas drošības un tehniskās disciplīnas noteikumu pārkāpšanu, narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izsniegšanu, kā arī atstāšanu bez palīdzības.
Šai Saeimai būs jāapstiprina arī vismaz viena svarīga amatpersona - jauns Satversmes tiesas tiesnesis, kas nepieciešams, jo bijusī Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Vineta Muižniece zaudēja tiesneses amatu pēc notiesājošā sprieduma par komisijas protokola viltošanu. Šobrīd amatam tiek virzīta viena kandidāte - pašreizējā Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneses Ineta Ziemele.
Par nākamā gada valsts budžetu šai Saeimai gan nebūs jālemj - tā būs jaunā parlamenta atbildība.
