“Šodien saņēmām skumju vēsti no Parīzes. Mūžībā devusies izcilā Latvijas patriote un diplomāte Aina Nagobads-Ābols. Viņa iemiesoja Latvijas diplomātijas gadsimtu. Viņas viedums un šarms iedvesmoja visus, kas viņu pazina. Visdziļākā līdzjūtība Ainas Nagobads-Ābols tuviniekiem,” raksta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Šodien saņēmām skumju vēsti no Parīzes. Mūžībā devusies izcilā Latvijas patriote un diplomāte Aina Nagobads-Ābols. Viņa iemiesoja Latvijas diplomātijas gadsimtu. Viņas viedums un šarms iedvesmoja visus, kas viņu pazina. Visdziļākā līdzjūtība Ainas Nagobads-Ābols tuviniekiem pic.twitter.com/JBilbRUxcO
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) September 29, 2021
Viņas šarms un dūša iespaidoja Fransuā Miterānu
Latvija un pieredzējusī diplomāte Aina Nagobads-Ābols ir teju vienaudzes. Viņa piedzima tad, kad Latvijas brīvvalstij bija nepilni divi gadi. Viņa pieredzējusi to, kā veidojas brīvā Latvija un kā tai atņem brīvību, bet vēl pēc pusgadsimta – kā mūsu brīvība tiek atgūta un joprojām sargājama. Tieši viņa 90. gadu sākumā uz Latviju atveda pirmo Rietumu lielvalsts vadītāju, toreizējo Francijas prezidentu Fransuā Miterānu. Uz rūdīto politiķi iedarbojās viņas šarms un, kā Ainas kundze vēlāk sacīja, arī dūša.
"Lai gan man neviens nebija lūdzis un atļāvis viņu ielūgt uz Rīgu, turklāt valsts jau tā pa īstam vēl nemaz nebija izveidota, taču dūšas man pietika, un es teicu, ka mēs ļoti cienām Franciju un es vēlos viņu ielūgt redzēt mūsu zemi.
Tas Miterānam tik ļoti patika, ka viņš tūdaļ uzsauca savam ārlietu ministram: „Klausies, mēs braucam!”" Francijas prezidents Rīgā paziņoja, ka Krievijas armijai tūdaļ ir jāiziet no brīvas un neatkarīgas valsts.
"Nebūs tā, kā pirmajās reizēs franču vēstniecībā mani uzrunāja: „Ak tā, jūs tad esat no Laponijas, vai ne?” Cilvēks Ārlietu ministrijā nezināja, ka Lettonie (Latvija - franču valodā) un Laponie (Lapzeme – franču valodā) ir divas dažādas lietas.
Tad ziniet, kādu ceļu mēs esam nostaigājuši. Tagad mūs slavē, tagad par mums runā, un tagad mēs esam viena kulturāla un ļoti izdarīga Ziemeļeiropas zeme. Tas ir ļoti pacilājoši. Un es pati vienmēr esmu uzskatījusi, ka mēs tādi esam, ” 2018. gadā intervijā Latvijas Radio stāstīja Nagobads-Ābols.
Dabas dots diplomātes talants
Aina Nagobads-Ābols dzimusi 1920. gada 9. jūnijā Rīgā pedagoga un neatkarības cīnītāja Ernesta Nagobada ģimenē. Pēc Rīgas 2. ģimnāzijas beigšanas 1939. gadā studēja medicīnu Latvijas Universitātē.
1944. gada rudenī kopā ar Universitātes slimnīcas personālu tika evakuēta uz Vāciju. 1949. gadā beidza Tībingenas Universitātes Medicīnas fakultāti un apprecējās ar uzņēmēju Guntaru Ābolu (1921–2016). Kopā ar ģimeni dzīvoja Marokā (1951–1954), pēc tam Parīzē un tās piepilsētā Levezinē (Le Vésinet).
70 gadu vecumā Nagobads-Ābols kļuva par Latvijas goda konsuli Francijā. Pēc tam bija Latvijas vēstniece Francijā, Spānijā un Portugālē. No 1992. gada līdz 2000. gadam viņa bija arī Latvijas pastāvīgā pārstāve UNESCO.
Iespēja izteikt līdzjūtību
Godinot bijušās vēstnieces Ainas Nagobads–Ābols piemiņu un lielo ieguldījumu atjaunotās Latvijas valsts un ārlietu dienesta izaugsmē un nostiprināšanā, Ārlietu ministrijā tiks atvērta līdzjūtību grāmata 4. oktobrī no plkst. 14 līdz 16 un 5. oktobrī no plkst. 10 līdz 14.
Aina Nagobads-Ābols ir apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru, Francijas Goda Leģiona ordeņa III šķiru un Portugāles Lielā Nopelnu krusta I šķiru. 2019. gadā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, iedibinot jaunu tradīciju pasniegt balvu par mūža ieguldījumu Latvijas ārpolitikā, pirmo apbalvojumu piešķīra Ainai Nagobads-Ābols.
Līdz ar diplomātes 101. dzimšanas dienu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šovasar tika atklāta izstāde “Gadsimta latviete”.
Izstādes kurators Rolands Lappuķe stāstīja: “Grūtos apstākļos kara laikā un vēl bēgļu gaitās Vācijā viņa pabeidza zobārstniecības studijas. Mēs varētu domāt, ka viņa kļūs par zobārsti. Bet 1949. gadā viņa apprecējās ar Guntaru Ābolu, kuru pazina kopš 1934. gada, 2. ģimnāzijas laikiem. Viņa izvēlējās būt māte diviem bērniem.
Francijā trimdā nebija tik grūti kā Sibīrijā, tas ir skaidrs, bet atceros, ka viņa stāstīja, ka nācies pašai izlaist ēdienreizes, lai bērniem būtu ko ēst. Viņa veltīja savas pūles ģimenes dzīvei, bet ļoti aktīvi piedalījās vīra uzņēmējdarbībā.
Un te talkā Ainai nākusi gudrība, šarms, viņa prata atbalstīt vīru. Un viņi visus lēmumus pieņēma kopā.”
Guntars Ābols, kurš aizgāja mūžībā 2016. gadā, teicis, ka Ainai piemīt dabas dots diplomātes talants.
Latviešu sievietes etalons
"Es uz visu skatos pozitīvi. Mēs esam darbīgi cilvēki. Latvija nav sliņķi. Kad ministram Meierovicam (pirmajam Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Anna Meierovicam – red.) Francijā bija prasījuši: jums nav ne naftas, nekā, no kā jūs dzīvosiet? Viņš bija atbildējis: "Mēs strādāsim!” Un mēs strādājām, varbūt toreiz drusku vairāk nekā tagad, bet mēs arī joprojām mākam strādāt un lietas darīt," Latvijas Radio stāstīja Nagobads-Ābols.
"Mēs esam daudzko iemācījušies un sākam pat pārspēt citas valstis. Mēs varam būt diezgan lepni par savu zemi. Es vienmēr esmu lepna par savu zemi. Mēs esam viena no Ziemeļeiropas mazajām zemēm, kurai ir sava vieta Eiropā un pasaulē.”
Viena no tuvākajām Ainas draudzenēm, Zigfrīda Annas Meierovica vedekla Ingrīda Meierovica sarunā ar Latvijas Televīziju šovasar stāstīja, ka Nagobads-Ābols personību labi raksturo lepnuma izjūta.
“Viņa ir lepnākā latviete, ko es esmu satikusi. Viņa vienmēr ir uzsvērusi to, ka latvieši ir pārāk pazemīgi – ''nu, ko tad nu mēs? Mēs tādi maziņi.'' Nē! Viņa vienmēr ir uzsvērusi, ka mēs esam lieli un mēs esam spēcīgi. Mēs esam lepni, un īpaši mūsu sievietes. Un viņa tāda arī ir bijusi. Viņa tiešām ir savā ziņā tāds latviešu sievietes etalons.”
