Servisa suņu biedrības “Teodors” biedres Līgas Ķikutes pavadonis ir Rīga – gudrs, apdomīgs un ļoti prātīgs suns. “Rīga ir manas acis, cīņu biedrene, labākā draudzene un labā feja,” saka Līga.
Diemžēl to nevar teikt par apkārtējiem. Īpaši daudz pārpratumu bija laikā, kad Līga, kura savas acis neslēpj aiz melnām brillēm, pa Rīgu pārvietojās ar balto spieķi. “Kad es staigāju ar spieķi, bieži bija komentāri – trakā ar nūju vicinās. Un tramvaja pieturā pajautāja – meitenīt, kas jums tā par fizkultūru,” atceras Līga.
Iespējams, iemesls apkārtējo nezināšanai par balto spieķi ir tas, ka neredzīgo ielās nav daudz.
“Man vadītāja apliecība ir desmit gadus un principā tikai vienu reizi ir sanācis palaist gājēju ne pāri gājēju pārejai. Ārzemēs ir daudz, daudz vairāk. Taču no autoskolas atceros, ka cilvēki var šķērsot ielas ne pie gājēju pārejām, un mums viņi ir jālaiž. Daudzi to nezina,” saka autosportists Jānis Baumanis.
“Ja autovadītājs stāv uz pārejas, viņam aiz muguras vēl viens, vēl viens, tad sunītis to uztver kā šķērsli un ved mani apkārt. Beigās es atrodos krustojuma vidū,” skaidro Līga.
Katrs, kurš vēlas atbalstīt suņu apmācību, to var izdarīt mājaslapā acisietskola.lv. “Gan privāti, gan uzņēmumi var ziedot. Apmācīt vienu suni izmaksā 10 000 eiro, divi ar pusi gadu un tad vēl jāiztur eksāmens.”
Pagaidām Latvijā uz katriem 677 neredzīgiem cilvēkiem ir tikai viens suns – pavadonis. Bet ziedotā nauda palīdzēs apmācīt jaunus pavadoņus.
