Šonedēļ kļuva zināms, ka tiesa noraidījusi uzņēmuma “Nulles depozīts” pieteikumu par lēmumu saistībā ar depozīta sistēmas operatora izvēli. Tiesa pieprasījumu atzina par nepamatotu. Tas nozīmē, ka spēkā paliek līgums par sistēmas ieviešanu un uzturēšanu ar uzņēmumu “Depozīta iepakojuma operators”.
Iepakojumu pret kuponu 10 centu vērtībā varēs sākt saņemt no 1. februāra. “Tas ir izmantojams kā maksāšanas līdzeklis. Faktiski kā nauda, ar ko cilvēks var iegādāties preces tirdzniecības vietā, pie kura atrodas taromāts,” paskaidroja SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis.
Atsevišķos iepakojuma nodošanas punktos aprēķinās atlaidi nākamajam pirkumam vai izsniegs samaksāto depozītu skaidrā naudā. Nodot varēs stikla un plastmasas pudeles un skārdenes. Depozīta sistēmā nodot varēs tikai to iepakojumu, uz kura būs speciāla atpazīstamības zīme – stilizēts pudeles siluets ar bultām un svītrkods.
No februāra Latvijā kopumā būs 1400 depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti taromāti, iepakojuma pieņemšanas kioski un daļa nelielāku veikalu iepakojumu pieņems manuāli. Taču patlaban aptuveni 100 tirdzniecības vietas, kurām pēc Iepakojuma likuma prasībām obligāti jāievieš pieņemšanas punkti, nav noslēgušas līgumus ar operatoru. Šiem tirgotājiem tiks izsūtītas vēstules ar aicinājumu slēgt līgumus, bet
februārī Vides dienests jau varēs piemērot arī naudas sodus.
“Sākot ar februāri gadījumos, ja vēl aizvien šie līgumi nebūs noslēgti, tad mēs arī gatavosim un izsūtīsim izpildrīkojumus par naudas sodu piemērošanu. Likums ir noteicis maksimālos sodu griestus, kas ir 10 tūkstoši eiro. Taču mūsu pieeja attiecībā uz šo finanšu sankciju piemērošanu ir dalīt tirgotājus pēc lieluma un vietas, kurā viņi darbojās. Lielāki sodi būtu tirdzniecības vietām ar lielāku platību un tām, kuras atrodas valsts pilsētās, bet mazākiem veikaliem zemāki,” skaidroja Valsts vides dienesta ģenerāldirektores vietniece Laura Anteina.
SIA "Depozīta iepakojuma operators" vadītājs papildināja, ka daļa tirgotāju sadarbojas, bet līgumu parakstīšanu ir atlikuši ārkārtas situācijas sagādāto izaicinājumu dēļ. Taču vēl daļa līgumus parakstīt atsakās.
“Ir apmēram 100 tirgotāju grupa, kuru mēs kā operators esam šobrīd nodevuši Valsts vides dienesta rīcībā. Tie ir tirgotāji, kas atsakās sadarboties vai vilcinās bez redzama iemesla šo līgumu parakstīt. Pamatā tie ir konkrētu zīmolu ķēžu atsevišķi partneri, kam jāveido pieminētie manuālie depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti,” pastāstīja Stūrītis.
Veikalu tīkla “Lats” pārstāvis Māris Kadiķis apstiprināja, ka arī daļa Tirgotāju savienības biedru vēl nav parakstījuši līgumus gan Covid-19 pandēmijas dēļ, gan arī daļai joprojām nav izpratnes par to, kā sistēmu tehniski ieviest mazākos lauku veikalos.
“Kovids, laika trūkums, veikaliem bija citas problēmas. Īpašnieki bija nodarbināti ar darbinieku vakcinācijas kontroli, policijas kontrolēm un iekšējās darbības kontroles sistēmu. Šis bija ļoti grūts laiks tirgotājiem, un paralēli no Latvijas Tirgotāju savienības nāca šī informācija par depozīta sistēmu. Tā galvenā problēma, iespējams, ir tas, ka kāds šo informāciju nav uztvēris gana nopietni un nebija realitātes sajūtas, kas tas tāds ir.
Tāpat tiem, kas vēl neievieš to sistēmu, viņiem pietrūkst informācijas, kā tehniski to pieņemšanu organizēt,” skaidroja Kadiķis.
Depozīta sistēma Latvijā darbu sāks februārī. Tas nozīmē, ka nesaplacinātas tukšās plastmasas un stikla pudeles, kā arī metāla skārdenes varēs nodot taromātos vai veikalu nodošanas punktos. Par katru nodoto iepakojumu iedzīvotāji varēs saņemt atpakaļ depozīta maksu – 10 centus, kas kā piemaksa no februāra parādīsies arī konkrēto preču cenās.
Patlaban Latvijā kopumā uzstādīti 320 taromāti, un vēl aptuveni tikpat turpinās uzstādīt līdz maijam. Tikmēr šajās vietās arī no februāra tāpat jānodrošina iepakojumu pieņemšana. Vēl daļā nelielāku veikalu šo iepakojumu tirgotāji pieņems manuāli un par šādiem punktiem noslēgti 149 līgumi.
Ieviešanā neiztiek bez sarežģījumiem. Valsts vides dienests prognozē, ka sistēma nevarēs sākt darboties bez aizķeršanās, tāpēc paredzēts arī pārejas periods. Tajā veikalos būs dzērieni ar šo zīmi un attiecīgi ar 10 centu piemaksu un bez tās.
“Kaut kādas neērtības sistēmas ieviešanas gaitā var rasties. Tieši tādēļ ir noteikts šis pārejas periods līdz nākamā gada 1. augustam,” norādīja Anteina.
Grūti bijis saskaņot āra kiosku uzstādīšanu. “Lietuvā vidēji šāda kioska saskaņošana aizņem divas, trīs nedēļas. Latvijā saskaņošana aizņem līdz pat diviem mēnešiem. Un ir atsevišķi gadījumi, kur pat trīs mēnešus,” norādīja Stūrītis.
Lielai daļai veikalu ir obligāti jāslēdz līgums par depozīta sistēmas ieviešanu. Pašlaik apmēram 100 tirdzniecības vietas vēl nav noslēgušas līgumu.
Janvārī jaunās sistēmas operators sāks informatīvo kampaņu, lai iedzīvotājus plašāk informētu, kā sistēma darbosies.
KONTEKSTS:
2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada februārī. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.
Dzērienu iepakojumu depozītsistēmas operatora konkursā sacentās divi pretendenti: SIA "Depozīta iepakojuma operators", kas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem, un kompānija "Nulles depozīts", kur īpašniekos savukārt ir atkritumu biznesa pārstāvji.
Valsts vides dienests konkursā lēma dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā uzticēt SIA “Depozīta iepakojuma operators”.
