Kādreiz tur atradās dzelzceļa līnija, kas deviņdesmitajos gados demontēta, bet šobrīd vecie dzelzceļa maršruti atdzimst un tiek pārveidoti par velo un gājēju maršrutiem.
Šis ir labais darbs Latvijas simtgadē, ko apņēmusies izdarīt Vidzemes tūrisma asociācija, kopā ar Latvijas Zaļo ceļu asociāciju un Latvijas un Igaunijas pašvaldībām, savienojot vecās šaursliežu un platās dzelzceļa līnijas kopējā tīklā, izveidojot unikālu maršrutu velosipēdistiem, kājāmgājējiem, zirgu izjādēm un slēpošanai.
Nākotnē vienā tīkla tiks saslēgti Ainaži, Valka, Gulbene, Cēsis un Limbaži.
“Kopā ar Igauniju sanāk 700 kilometri. Tie nebūtu tikai zaļie ceļi. Tie būtu arī savienojošie posmi. To visu savienojot kopā, tas būs pilnīgi jauns piedāvājums ne tikai Latvijā, Igaunijā, bet Eiropā, jo šie zaļie dzelzceļi tā kā iet pa apli – tā, ka tu vari sākt jebkurā vietā, tāds ir pirmais, un es domāju, ka tas būs ļoti konkurētspējīgs,” sacīja Vidzemes tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.
Pirmie posmi, kur demontēti vecie gulšņi, izzāģēti krūmi un pa virsu vecajam dzelzceļa uzbērumam uzklāts grants segums, jau ir tapuši.
Piemēram, Limbažu novadā pat pārbūvēts vecais, nevienam nevajadzīgais dzelzceļa tilts, kas līdz šim apgrūtināja kravas auto un tūristu autobusu iekļūšanu pilsētā.
“Nereti bija situācijas, kad transportlīdzekļi iesprūda zem tilta, zinātāji mēģināja palīdzēt un atrast augstāko vietu, pa kuru var izgrozīties un izbraukt. Pašvaldība pieņēma lēmumu šo tiltu paaugstināt. Šobrīd Mucenieku tilts ir loģiska veloceliņa sadaļa,” stāstīja Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietniece Ineta Zariņa.
Limbažu pašvaldība zaļo dzelzceļu maršrutu arī savieno ar pilsētas veloceliņiem, lai velotūristi ērti varētu nokļūt pilsētā.
Pamazām tiek uzstādītas arī informatīvas zīmes un kilometru stabiņi. Latvijā līdz šim daudz kur nenovērtētā velotūrisma milzīgo potenciālu saskata arī Alojas novadā.
“Šajā projektā esam investējuši ap 86 000 eiro, esam rekonstruējuši astoņus tiltiņus. Alojas novada nevalstiskās organizācijas un aktīvākie cilvēki pašreiz domā, kā šo visu popularizēt, attīstīt naktsmītnes un citus ar tūrismu saistītos pakalpojumus,” atklāja Alojas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jurģis Rācenis.
Pagaidām visi 700 kilometru garie posmi Latvijā un Igaunijā savā starpā vēl nav savienoti, tas ir tuvākās nākotnes jautājums. Būs infrastruktūra, būs arī velotūristi no visas Eiropas, kuri pieprasīs maršruta malā kafejnīcas un kempingus. Šis ir projekts, kura darba augļus sāksim izjust, jau svinot valsts 101. dzimšanas dienu.
