Lai gan Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS) no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) šķir tikai 17 kilometri un apmēram pusstundas brauciens ar auto, brīžiem ārsti jūtas kā akmens laikmetā. Ja runa ir par pacientu datiem, joprojām nav vienotas platformas, kur vienas slimnīcas ārsts redzētu, kā pacients ārstēts otrā slimnīcā.
"Ļoti bieži pacienti atbrauc akūtās situācijās. Arī bezsamaņā.
Viņi nevar pastāstīt par to, kas ir noticis, kas bijis izmeklēts. Kādas diagnozes bijušas. Un ir svarīga šī informācija.
Tas ir būtiski veselības atjaunošanai. Nereti – pat dzīvībai," norādīja PSKUS Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra vadītāja Dace Žentiņa.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis sacīja, ka ārstiem ir nepieciešami iepriekšējo ārstu izraksti: "Mums neiroloģijā ir daudz konsīliji. Un nāk pacienti, tas jau cilvēciski saprotams, aizmirst kādu izrakstu. Kaut ko neatceras. Uzdodam jautājumu, nespēj atbildēt. Un tad prasām iepriekšējos izrakstus."
Līdz šim ārsti izlīdzējās, vienkārši zvanot kolēģiem uz otru slimnīcu. Bet tas ir laikietilpīgi un absurdi.
Nespējot sagaidīt datu apmaiņu platformu e-veselībā, abas universitātes slimnīcas to radījušas pašas. Tagad izmeklējumus, konsīlija slēdzienus un izrakstus redz abās pusēs Daugavai.
Modeli izveidoja abu slimnīcu informācijas tehnoloģiju speciālisti, testēja ārsti. Izmaksas sedza slimnīcas no iekšējiem resursiem.
"Slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Mums galvenais ir pacients. Un šim projektam ir divi elementi – viens, tā ir pacientu drošība. Un aprūpe. Jo redzam, kas ir darīts. Un otrs – efektivitāte. Mēs varam izvairīties no dubultiem izmeklējumiem," skaidroja RAKUS valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.
Tajā pašā laikā ārsti atzina, ka šī nu ir vēl viena sistēma jeb logs, kas datorā jāatver, lai redzētu ziņas par pacientu.
Jo vairāk informācijas ir ārstam, jo mazāk iespēju kļūdīties, atzina RAKUS Neatliekamās medicīnas klīnikas vadītājs Aleksejs Višņakovs: "Katra slimnīca strādā savā sistēmā, ģimenes ārsti savā sistēmā. Un, ja ir īpaši akūta situācija, tad ārstam jāizmanto visas šīs sistēmas vienlaicīgi! Tas nav ērti, un mēs ceram, ka beidzot izdosies šos datus apkopot vienuviet."
Lai šo īstenotu, nākamo piecu gadu laikā medicīnas datu digitalizācijā valsts plāno ieguldīt 27 miljonus eiro.
Plāns uzrakstīts nākamajiem pieciem gadiem.
"Šogad visiem laboratoriskajiem izmeklējumiem ir zināms standarts. Tos tagad iesūta visas iestādes, un Nacionālais veselības dienests (NVD) ir padarījis lielu darbu. Tad izraksti. Mēs esam sakartējuši digitālās veselības stratēģijā 2029. gadam, kā mēs virzāmies," norādīja Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Aiga Balode. "Mūsu izveidotais Digitālās veselības centrs noteiks, kādi dati, kādā apjomā un kādā formātā ir nododami uz e-veselību. Bet pielāgošanās katrā ārstniecības iestādē būs atbilstoši procesam un iespējām."
Lai to visu administrētu, top pat jauna iestāde – "Latvijas Digitālās veselības centrs".
Tas no nākamā gada pārņems līdz šim NVD pārraudzībā esošos datu blokus, e-nosūtījumus, e-receptes un pamazām liks klāt jaunus pakalpojumus.
Pirmais no tiem būs vienota pieraksta sistēma pie ārsta, kad pacients vairs nevarēs virtuāli stāvēt piecās vietās vienlaikus.
