Zinātnieki grib veidot palīgrīku ārstiem - mākslīgajā intelektā balstītu diagnostikas asistentu, saīsināti AIDA, kas palīdzētu atklāt kuņģa vēzi. Lai virtuālajam prātam iemācītu atpazīt bojātās šūnas, vispirms bija jāuzkrāj datu bāze - attēli ar audzēja dažādiem stāvokļiem. Audu parauga mikroskopijas attēlu pārvērš digitālā failā, lai ar to var darboties datorprogrammās.
"Paraugi ir ieskenēti, atveram un iezīmējam mums interesējošos reģionus, kur izšķiram, kur ir audzējs, kur nē," paskaidroja RAKUS ārsts-rezidents patologa specialitātē Jānis Ziemelis. "Mūsu darbs, patologiem, ir iezīmēt kuņģa audzēja struktūru. Norādām, kur redzam audzēja struktūras. Kur redzam neizmainītu kuņģa sieniņas slāni.
Patologu iezīmētos attēlus dod analizēt mākslīgajam intelektam. Tas salīdzina attēlus, kuros ir audzējs, un kuros nav, un un meklē pataloģiju sakritības jaunos paraugos.
"Tas ir kā students, jo vairāk paraugus viņš redz, jo labāk viņš spēs atpazīst citus līdzīgus attēlus," paskaidroja Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks Artūrs Ņikuļins. "Jo students vairāk mācās, jo vairāk neironu viņam ir, ja tā var teikt, jo labāk viņam būs savā praksē."
Mākslīgā intelekta sagatavotajā rezultātā ar zaļu krāsu tiek norādīts, kur atrodas vēža šūnas. LU KPMI vadošā pētniece Inese Poļaka uzsver mākslīgā intelekta apmācības labos rezultātus.
"Šis modelis parādījis diezgan labu precizitāti. 92% gadījumu tas pareizi atpazīst, kur ir šīs šūnas parādījis. Tālāk mēs papildināsim ar citiem vēža veidiem un turpināsim apmācīt, lai viņš varētu atpazīt arī priekšvēža stāvokļus un palīdzēt diagnostikā," pastāstīja Poļaka. "Reģionos, kur var būt nav tik pieredzējuši histopatologi, var biežāk gadīties kļūdas, tāpēc mums ir mākslīgais intelekts, kas varētu norādīt – pievērsiet uzmanību šeit, vai palīdzēt apmācīt patologus."
Ļaundabīgie audzēji ir otrais izplatītākais nāves cēlonis Latvijā aiz asinsrites sistēmas slimībām. Onkoloģijas jomā Latvijā ir vieni no augstākajiem mirstības rādītājiem Eiropas Savienībā.
"Mākslīgais intelekts nekad neaizvietos patologus, bet, ja kaut kas var palīdzēt mūsu ikdienā, kāpēc nē," piebilda Jānis Ziemelis.
Darbs pie mākslīgā intelekta rīka vēža diagnostikai ir tikai pusē. Šis ir starptautisks projekts, kurā piedalās arī Francija, Spānija, Portugāle un citas valstis.
Arī diagnostikā darbojas algoritms – jo vairāk paraugu tiks savākti, jo labāks kļūs mākslīgais intelekts.
Projekts AIDA noritēs līdz 2026. gada beigām, kad būs tapusi arī liela tiešsaistes sistēma ar dažādiem mākslīgā intelekta diagnostikas modeļiem, ko varētu nākotnē testēt arī slimnīcās.
