Pēc šīs nedēļas gadījuma, kad pārkāpējus izdevās aizturēt tikai dziļi valsts iekšienē, robežsargi prognozē klusākas tuvākās dienas. Latvijas Televīzija devās līdzi Silenes nodaļas robežsargiem vakara patruļā.
Bruņuveste un šautene
Uz pierobežas ceļiem netālu no Silenes satiksme nav liela. Pa kādam vieglajam auto vai garāmgājējam, taču aizdomīgus busiņus nemanām. Tieši no Silenes robežapsardzības nodaļas pārziņā esošās teritorijas sākās viltus policijas automašīnā paslēpto 46 robežpārkāpēju izsekošana.
Kā konkrēti šai grupai izdevās šķērsot robežu, Daugavpils pārvaldes priekšnieks neatklāj.
Taču nav izslēgts, ka tas noticis ātri, rīta stundās, iespējams, visiem reizē vienā vietā.
"Pēdējie gadījumi – migranti cenšas robežu šķērsot lielās grupās. Organizētāji, bieži vien pārvadātāji jau uzturas vai atrodas kaut kur valsts robežas tuvumā, lai nodrošinātu maksimālu ātrumu migrantu izvešanai," stāsta Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieks Raimonds Kublickis.
Pa publiskajiem ceļiem robežsargi pārvietojas ar lielākiem auto, bet gar pašu robežu, kur izbūvētas patruļtakas, ar kvadricikliem. Pirms došanās tālāk robežsargi uzvelk bruņuvesti, pār plecu pārliek šauteni. Pērn noslēdzās robežsardzes pārapbruņošanās, sekojot NATO standartiem. Ceļš sākumā ved pa smilšu patruļtaku, bet, tā kā robeža šķeļ ezeru, jāpāriet uz laipām. Tās līdz galam nav pabeigtas, no kvadracikla jāizkāpj. Šeit bijuši arī robežpārkāpēji.
Piemēram, ticis bojāts žogs. Robežpārkāpēji centušies izlīst sākumā cauri dzeloņdrātīm un tad mēģinājuši izgriezt kvatrātformas caurumu, kas tagad ir aizlāpīts.
Žogs ir, būvēs rokādes ceļus
Robežsargi piebilst: maz ticams, ka tas viss paveikts bez baltkrievu robežsargu palīdzības. Civilajās drēbēs tērpušies, viņi pavada robežspārkāpējus, ierāda, kur un kā pārvarēt žogu. Pāris metrus uz priekšu ir vieta, kur sagrieztas arī dzeloņstieples, otrpus žogam vijas baltkrievu patruļtaka. Sākoties ūdens klajumam, žogs beidzas.
"[Viņi] meklē kaut kādas vietas, kur žogu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams izbūvēt. Tās ir purvainas vietas, vietas, kur vēl notiek kādi remontdarbi," paskaidro Kublickis.
Žoga būvniecība uz Latvijas–Baltkrievijas robežas pabeigta, bet cita veida infrastruktūra vēl top.
Žogs izbūvēts 145 kilometru garumā. Patruļtakas pa sauszemi – 52 kilometru garumā no nepieciešamajiem 119 kilometriem. Uz ūdens būvē laipas un pontonu patruļtakas. Gar Daugavu tapuši pieci no sešiem vajadzīgajiem torņiem, bet patruļtakas upes posmam vēl tiek projektētas.
Gar lielāko robežezeru, Riču ezeru, būvēs rokādes ceļus, bet šeit vēl nav atsavināta visa nepieciešamā zeme. Robežsargi ir gandarīti, ka vairs nav jābrien cauri brikšņiem, bet joprojām jāturpina uzticēties tikai savām acīm. Silenes kaimiņnodaļa Kaplava ir pirmā, kur pirms pāris nedēļām Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sāka gar robežu vilkt optisko kabeli.
Runa ir par videonovērošanas sistēmām, kas nosegs visu robežas posmu, atzīst Kublickis. Uz jautājumu, kā ir šobrīd, Kublickis atbild: "Mums ir arī savi tehniskie līdzekļi, neiedziļinošos detaļās, bet robeža tiek novērota iespēju robežās."
Uz pierobežas ceļiem patrulēt palīdz policisti. Ne zemessargi, ne ārvalstu kolēģi Latvijas–Baltkrievijas robežu nesargā. Kublickis skaidro, ka atbilstoši robežsardzes izstrādātajai kārtībai šobrīd viņu atbalsts nav nepieciešams. Ja pārkāpēju skaits pieaugs – tad gan.
