Uzņēmuma "Gren" pārstāvjiem, tiekoties ar iedzīvotājiem, tika veltīti asi pārmetumi. Uzņēmēji atzina – ar šādu pretestību bija rēķinājušies un plāno kopā ar Vides pārraudzības valsts biroja atzinumiem pārliecināt sabiedrību par projekta nepieciešamību.
SIA "Gren Latvija" vadītājs Andris Vanags norādīja: "Mēs plānojam izmantot 200 tūkstošus tonnas kurināmo, kas iegūts no atkritumiem vai zemas kvalitātes biomasas. Tas dod ieguvumu videi – mēs samazinām atkrituma apjomus poligonā, tas dod ieguvumu siltumenerģijas klientiem, kas šajā gadījumā ir Rīgas pilsētas iedzīvotāji un uzņēmumi, kas saņem centralizēto siltumapgādi."
Uzņēmums plāno tuvāko nedēļu laikā iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā pieteikumu.
"Gren Latvija" vadītājs atzīmēja: "Saeimā tiks skatīti jautājumi, respektīvi, nacionālā līmeņa mērķi par atkrituma apjomiem, cik mums ir šobrīd, cik mums ir ilgtermiņā – tie visi jautājumi tiks vēlreiz skatīti. Un rezultātā ne jau mēs pieņemsim lēmumu būvēt vai nebūvēt, bet pirms tam mums vajag biroja atzinumu, un birojs būs tā institūcija, kas ņems vērā gan mūsu informāciju, gan eksperta aprēķinus, gan iedzīvotāju viedokli."
Tikmēr iedzīvotāji gan no Salaspils, gan Ropažu novada jau šobrīd pauduši noraidošu attieksmi, vācot parakstus pret projektu. Uzrunātie iedzīvotāji norādīja:
"Cilvēkiem ir riski, un tie ir pamatoti – gan par veselību runājot, protams, runājot arī par nekustamo īpašumu – par vērtību, kas, protams, kritīs."
"Visi noklusē, kāda tad jēga, kāds labums ir iedzīvotājiem. Nekāds labums mums kā iedzīvotājiem nav sagaidāms, ir tikai zaudējumi."
"Šeit ir biznesa projekts, viņš ir nežēlīgs. Te ir cīņa par lētu kurināmo, ko kurinās mums blakus mājās aiz logiem."
Tikmēr Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raivis Anspaks ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Šobrīd ieceres autoriem, idejas autoriem ir tas pienākums pierādīt, ka – vai nu šī ietekme nebūs vispār, vai arī viņu būs iespējams novērst. Tas ir viņu uzdevums, un mēs skatīsimies, cik labi viņi šo mājasdarbu būs sagatavojuši un kāds būs tas galīgais risinājums."
Ja būvniecība tiks atļauta, tad tā sāksies nākamgad, bet rūpnīca darboties sāks 2029. gadā. Projekts kopumā izmaksās 200 miljonus eiro.
