Oficiālas informācijas trūkums par Krievijas dronu pašvaldības Latgalē nostāda nezinīša lomā

Latgales pašvaldības un to civilās aizsardzības komisijas ir sašutušas par to, ka nav saņēmušas oficiālu informāciju no Aizsardzības ministrijas un citām atbildīgajām amatpersonām par aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijā ielidojušo Krievijas militāro dronu. 

Ne vien sociālajos medijos, bet arī vietējie Latgales iedzīvotāji par brīvdienu notikumiem ir satraukti. "Cilvēkus vajadzēja brīdināt" – tā par drona detonāciju Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā sacīja vietējie. Sprādziena troksnis ap pulksten 22.00 bija dzirdams pat vairāk nekā 3 kilometru attālumā, tāpēc iedzīvotāji ir neizpratnē par informācijas trūkumu. 

Informāciju par "Šahed" drona detonāciju bija saņēmuši tikai cilvēki 500 metru rādiusā ap drona lokāciju jeb tās bija tikai divas tuvākās mājas, kas tika informētas. Taču sprādziena troksnis bija dzirdams pat vairāk nekā 3 kilometru attālumā, tostarp Gaigalavas centrā, kur ir pietiekami blīva apbūve un daudzdzīvokļu mājas. Kā pastāstīja iedzīvotāji, teju visi dzirdēja šo troksni un sajuta vibrāciju, un tajā brīdī izvirzījuši dažādas teorijas – vai sprāgusi kāda mašīnas riepa vai gāzes balons, cits meklējis informāciju internetā vai sociālajos tīklos, taču neko nav atradis. 

Iedzīvotājiem ir pārmetumi gan par informācijas trūkumu, gan par to, ka drons vispār aizlidojis tik tālu, gan par šī incidenta komunikāciju kopumā. 

Latvijas Radio uzrunātie Gaigalavas pagasta iedzīvotāji sacīja:

"Es tikai dzirdēju blīkšķi vakarā pēc 22.00. Es biju mēģinājumā kultūras namā, atnācu un tad dzirdēju. Nebija pilnīgi nekādas informācijas, ka spridzinās. Viss notiek baigajā slepenībā. Mēs tikai varam minēt, kas mūs sagaida. Un - vai mēs esam drošībā – par to arī nav pārliecības." 

"Nezināju. Aizgāju gulēt, un tad kaut kas sprāga, bet, kas tas bija, es tiešām nesapratu. Varbūt kāds gāzes balons, vai kas nokrita, bet neko nesapratu. Pēc tam tikai svētdien pēcpusdienā to visu uzzināju no sociālajiem tīkliem. Tas ir šausmīgi, kā viņi vispār palaida tik tālu, līdz mums. Varēja taču jebkur nokrist. Uz mājas vai pagalmā. Protams, ka būtu jāstāsta, bet viņi kaut kā izvairās. Par dziļu bija aizgājis Latvijā, lai neko neteiktu. Es saprotu, ja pie pašas robežas, bet šeit. Protams, ka ir satraukums."

"Tāda nedrošība un tāda neziņa, kāda ir tagad, tādas nav bijis. Es nekad tā neesmu uztraukusies par to, kas notiek, kā tagad."

Informācija nav bijusi arī Rēzeknes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas locekļiem. Civilās aizsardzības darba mehānisms darbojas tā, ka, lai veiktu kādas darbības, būtu jāsaņem informācija par notikumu, tostarp, kāds ir apdraudējums, kā arī jāsaņem konkrēts uzdevums, kā civilās aizsardzības komisija var iesaistīties un palīdzēt. 

Taču nekas tāds nav noticis, neraugoties uz to, ka gan šogad mācībās "Namejs", gan arī citkārt militārajās mācībās tieši uzsvērta atbildīgo dienestu sadarbības veicināšana ar pašvaldībām. 

Rēzeknes sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas priekšsēdētājs un Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs ("Jaunā Vienotība") norādīja: "Pats dzīvoju Gaigalavā, un līdz brīdim, kad pats izlasīju svētdienas pusdienlaikā "Delfi" preses relīzi, man nebija nojausmas, kas ir noticis. Manā skatījumā šobrīd šai komisijai, kas izskatīs incidentu, skrupulozi būtu jāvērtē, vai problēma ir algoritmā, kas noteikts aizsardzības sektorā, vai ir problēma amatpersonā vai vairākās amatpersonās, kuras šo algoritmu, kas paredzēja sabiedrības laicīgu informēšanu, nav ievērojušas. Skumjākais ir tas, ka līdz pat šim brīdim neviena pašvaldība, neviena civilās aizsardzības komisija ne Latgalē, ne Rēzeknes novadā nav saņēmusi oficiālu informāciju par incidentu. Arī telefoniska informācija nav sniegta, līdz ar to pašvaldība proaktīvi rīkoties, nesaņemot nekādu informāciju, pat teorētiski nevarēja."

Arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš apgalvojis, ka Latgales pašvaldību civilās aizsardzības komisijas joprojām nav saņēmušas oficiālu informāciju no Aizsardzības ministrijas par Latvijā ielidojušo Krievijas dronu. Politiķis par traģēdiju sauc "nespēju tieši no Aizsardzības ministrijas puses skaidrot notikušo".

"Manuprāt, aizsardzības ministram nevajadzēja slēpt vai mēģināt pabāzt zem tepiķa to, kas ir noticis," sacīja Daugavpils domes priekšsēdētājs, piebilstot, ka informācija bija nepieciešama gan sabiedrībai kopumā, gan pašvaldībām, kuru priekšsēdētāji lielākoties arī vada civilās aizsardzības komisijas.

Pašvaldības būtu gatavas vairāk iesaistīties. Lai izvērtētu situāciju un ko darīt citādāk, ja līdzīga situācija atkārtotos, pašvaldībām plānota tikšanās ar Iekšlietu ministriju.

KONTEKSTS:

Aizsardzības ministrija svētdien, 8. septembrī, informēja, ka Rēzeknes novadā sestdien, 7. septembrī, ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts.

Sākotnējie dati liecināja, ka tas bijis militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, kas Latvijas gaisa telpā ielidojis no Baltkrievijas. Vēlāk Nacionālie bruņotie spēki (NBS) paziņoja, ka drons bija "Šahed" tipa drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielu. NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš norādīja, ka drons nav bijis speciāli mērķēts uz Latviju, bet gan uz Ukrainu.

Saistībā ar atrasto dronu Latvija izteikusi kategorisku protestu Krievijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti