ĪSUMĀ:
- No Krievijas aizbēgušais pētnieks Dmitrijs Savins secinājis, ka sankcijām jāpakļauj vairāk personu un iestāžu.
- Latvijas Ārlietu ministrija uzsvēra, ka tikai ar sankcijām vien neizdosies uzveikt Krievijas imperiāliskās tieksmes.
- Eiropas Savienība gatavo 11. sankciju kārtu pret Krieviju.
Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociāciju vada no Krievijas aizbēgušais pētnieks Dmitrijs Savins. Viņa veikto izvērtējumu slēgtā sēdē skatīja arī Saeimas Ārlietu komisija. Savins uzsvēra - lai padarītu Latvijas sankciju politiku efektīvāku, nepieciešams precizēt sankciju mērķētās institūcijas un personu grupas.
Sankcijām būtu jāpakļauj arī tās iestādes un personas, kas saistītas ar Kremļa politiku jau pirms 2014. gada,
tajā skaitā vēlēšanu viltošanu, protestu apspiešanu, karadarbību pret Gruziju 2008. gadā. Vienlaikus Latvijai papildu resurss jāvelta no Krievijas un Baltkrievijas bēgošo disidentu un citu cilvēku iespējām apmesties Latvijā, vērtēja Dmitrijs Savins.
"Šobrīd Latvija ir pirmajās līnijās [ar citām valstīm] pret Putina režīmu, un, mūsuprāt, Latvija diemžēl ir reāls prokremliskas aģentūras tīkls. Protams, vajadzēs sistemātiski strādāt ne tikai ar atbalstu disidentiem, bet pret šiem tīkliem."
Par atbalstu Krievijai sankcijas piemērotas arī Baltkrievijai. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire pēc komisijas sēdes nenoliedza, ka sankcijas ne vienmēr sasniedz mērķi, un piebilda, ka ar sankcijām vien neizdosies uzveikt Krievijas imperiāliskās tieksmes.
Lai gan sankciju iedarbība ir lēnāka nekā gribētos, tā ir ar acīmredzamām sekām. Galvenais ir veicināt Eiropas valstu kopīgu pieeju, gatavojot jau 11. sankciju kārtu.
"Vēl būtiskāks izaicinājums ir vienota pieeja sankciju ieviešanā visās Eiropas Savienības valstīs.
Protams, ja runājam par sankciju apiešanas riskiem, ko esam identificējuši kā iespējamu risku, ir tirdzniecības apjomu pieaugums ar Centrālāzijas, Aizkaukāza valstīm.
Tomēr tam atsevišķos gadījumos var būt arī objektīvs iemesls," norādīja Reire.
Asociācija vērtējusi, ka konsulārajām iestādēm, ārlietu un iekšlietu resora iestādēm jāpilnveido procedūras bēgļa statusa piešķiršanai Latvijā ar skaidriem noteikumiem. Ārlietu ministrijas pārstāve gan uzsvēra, ka šie noteikumi un kārtība ir pavisam skaidri. Kopš 2022. gada februāra humānā vīza izsniegta 481 Krievijas pilsonim, bet kopš 2020. gada augusta - 358 Baltkrievijas pilsoņiem, kuri bijuši režīma pretinieki un pakļauti spaidu draudiem.
"[Tie ir] Humāni apsvērumi, kas piemērojami izņēmuma gadījumos. Tostarp apdraudējums personas drošībai, dzīvībai, fiziskas sāpes, vajāšana. Tie ir šie pamata kritēriji," skaidroja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire.
Saeimas Ārlietu komisija pašlaik neplāno ieviest izmaiņas sankciju noteikšanas un humāno vīzu vai uzturēšanas atļauju izsniegšanas jautājumos. Taču jāpatur prātā, ka tāda nepieciešamība var pienākt, piebilda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Viļums no "Apvienotā saraksta".
"Attiecīgā nevalstiskā organizācija norādīja, ka šādu lūgumu un pieprasījumu turpmāk varētu būt vēl vairāk un brīdināja, lai kādā brīdī nezaudējam gatavību ar to tikt galā. Ņemot vērā to, ka Latvijai kaimiņos ir gan Krievija, gan Baltkrievija, mums jābūt gataviem dažādiem potenciāliem izaicinājumiem," skaidroja Viļums.
KONTEKSTS:
Kopš Krievija pērn februārī sāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, Eiropas Savienība noteikusi jau desmit sankciju kārtas pret Krieviju.
Sankcijas vērstas pret svarīgākajām Krievijas eksporta jomām, piemēram, naftas un gāzes eksportu, tādējādi cenšoties mazināt Krievijas ienākumus, kas tiek tērēti kara turpināšanai Ukrainā.
Diplomāti atzīst, ka sāk trūkt jaunu jomu, pret ko vērsties jaunu sankciju ietvaros.
Eiropas Savienība gatavojas pieņemt 11. sankciju kārtu.
Šoreiz plānots īpaši vērsties pret trešo valstu uzņēmumiem, kas palīdz Krievijai apiet līdz šim noteiktās sankcijas.
Neoficiāli tiek runāts par Ķīnas, Turcijas, Kazahstānas un Armēnijas kompānijām.
