Lai nodrošinātu paaudžu nomaiņu, summārajam dzimstības koeficientam būtu jābūt 2,1 – tātad, lai notiktu tautas ataudze, vienai sievietei vidēji būtu jābūt 2,1 bērnam, bet 2021. gadā šis koeficients bija tikai 1,57, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šāda demogrāfiskā "bedre" ir drauds tautsaimniecībai, pagājušajā nedēļā valdības ārkārtas sēdē atzina premjers.
"Demogrāfijas fakta dēļ mums ir prognozēts, ja neko nemainām, mums turpmāk sāks samazināties darbaspēks. Jebkurai valstij tas nozīmē ekonomikas izaugsmes mīnusu. Tas apturēs ekonomisko izaugsmi pats par sevi," sacīja Kariņš.
Valdības vadītājs kā par varbūtējiem risinājuma variantiem izteicās gan par mērķtiecīgu imigrācijas politiku, gan pensijas vecuma celšanu, jo pēdējā desmitgadē īstenotajiem dzimstības veicināšanas pasākumiem nav bijis rezultātu.
Tomēr, kaut gan kopumā bērnu vairāk patiešām nerodas un skaitliski visvairāk ir bērnu, kuri saviem vecākiem ir pirmie vai otrie, ir kāda pozitīva tendence – biežāk pasaulē nāk bērni, kuri ir trešā, ceturtā, retāk – pat piektā atvase.
"Pirms gadiem 15, ap 2008.[gadu], bet arī pirms tam [trešo bērnu īpatsvars] bija ap 15%, savukārt drīz pēc tam, kad notika tā sauktie demogrāfijas ultimāti un visi šie demogrāfijas vai ģimeņu politikas uzlabojumi stājās pakāpeniski spēkā, trešo un nākamo bērnu strauji pieauga no 15% līdz 20%. Pēdējie dati ir redzami par 2021. gadu – tas ir jau pāri 24%," vērtēja demogrāfs Ilmārs Mežs.
Viņš norādīja, ka tas ir mērķtiecīgas rīcības – tā sauktās trešā bērna politikas – rezultāts. Salīdzinājumam viņš minēja Latvijas tuvākās kaimiņvalstis: trešā un nākamo bērnu skaits pieaudzis arī Igaunijā, kur īstenota līdzīga taktika, turpretī Lietuvā, kur veicinošu pasākumu nav bijis, šis skaits palicis samērā nemainīgs. Iedarbīgs bijis ne vien materiālais atbalsts – lielāki valsts un pašvaldību pabalsti un dažādas atlaides, ja ģimenē ir trīs vai vairāk bērnu, bet arī sabiedrības attieksmes maiņa, norādīja Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja, arī Nacionālās apvienības politiķe Elīna Treija:
"Tas, ka tā vairs nav kauna lieta vai ka par to būtu jāizvairās runāt, ka tev ir vairāk nekā divi bērni. Tas ir svarīgi šīm ģimenēm – nekaunēties par to, ka viņām ir pieci bērni. Sabiedriskās domas maiņa noteikti ir bijusi par pamatu tam, lai būtu lielāka vēlme laist šos bērnus pasaulē."
Pašlaik uzlabot kopējos dzimstības rādītājus būtu ļoti sarežģīti, jo ir maz sieviešu reproduktīvā vecumā – šodienas potenciālās māmiņas nākušas pasaulē 90. gados, kad kopumā dzima ļoti maz bērnu, un vēlāk viņu rindas vēl vairāk izretināja emigrācija ekonomisko krīžu gados. Mērķtiecīgai demogrāfijas uzlabošanas programmai tomēr jābūt, pārliecināta Treija:
"Tā cita politika ir neatlikt pirmo bērnu. Neatlikt otro bērnu. Tur ir arī instrumenti, es uzskatu, kas strādā, un viņi ir Ataudzes stratēģijā, ko savā laikā izstrādāja Demogrāfijas lietu centrs kopā ar ekspertiem Kariņa iepriekšējās valdības laikā.
Tur visi pasākumi ir ielikti; vienīgi jautājums, vai mēs tos iedzīvinām un pie tā visa kopīgi strādājam."
Pērn sagatavotajā Tautas ataudzes stratēģijā detalizētā izklāstā paredzēts gan atbalsts bērniem, gan ģimenēm, gan jauniešiem, patstāvīgu dzīvi uzsākot, gan reemigrācijas veicināšana. Tomēr, kā sociālās saziņas platformā "Twitter" paudis Demogrāfisko lietu centra vadītājs un iepriekšējās valdības laikā arī Kariņa padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks no Nacionālās apvienības, "premjera vadībā valstī nav bijusi vēlme mērķtiecīgai tautas ataudzei".
Dzimstība Latvijā ir zema kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, bet sevišķi tā kritusies pēdējā laikā, piemēram, pērn piedzima tikai 15 535 bērni, un tas ir zemākais rādītājs beidzamajos 100 gados. Salīdzinājumam var minēt pagājušā gadsimta 80. gadus, kad gadā piedzima virs 40 tūkstošiem bērnu, bet šajā gadsimtā visvairāk bērnu piedzima 2008. gadā, nedaudz vairāk par 24 tūkstošiem.
