Dienas ziņas

Gruzijā turpinās protesti

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Vai vēstures zināšanas ir apdraudētas?

Skolotāji ceļ trauksmi – pēc jaunās pieejas vēstures priekšmetu atstās novārtā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kompetenču pieejas ieviešana mācību saturā Latvijas skolās noslēgsies šajā mācību gadā. Tomēr jau šobrīd vēstures un sociālo zinību skolotāji ceļ trauksmi – pēc jaunās pieejas, kad vēsture ir apvienota ar sociālajām zinībām, vēsture ir palikusi novārtā, vēstures saturs ir nekonkrēts, nav noteikti vēstures procesi un notikumi, kuros skolēnam būtu jāorientējas.

Kuldīgas Centra vidusskolas 11. klasē rit vēstures un sociālo zinātņu stunda. Skolotāja un skolēni sarunājas, piemēram, par labklājības rādītājiem un valstu attīstības indeksiem. Skolotāja Antra Spuļģe atzina – pārmaiņām saturā un mācīšanas pieejā bija jābūt, bet šobrīd daudz kas ir atkarīgs no paša skolotāja kompetencēm kādā no plašajām jomām, kas apvienotas šai mācību priekšmetā.

Vēstures stunda skolā
Vēstures stunda skolā

"Līdz šim iepriekšējos gadus man ļoti patika vēsture, bet tagad, mainoties "Skolai 2030", kā jūs paši redzējāt, ka mēs tagad pārejam vairāk uz ekonomiku, un man tās stundas vairs neliekas tik interesantas. Vēsturi mēs vairs vidusskolā tikpat kā nemācāmies," atzina Kuldīgas Centra vidusskolas 11. klases skolnieks Roberts Šķēle.

Tā, piemēram, vēsturē un sociālās zinātnēs apvienota ētika, reliģija, politika, tiesības, ekonomika un vēsture. Latvijas vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrība apstiprinājusi rezolūciju un iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai.

Tajā norādīts, ka ar šādu pieeju vēstures zināšanas paliek novārtā, jo skolēnam nerodas cēloņsakarību izpratne. Rezolūcijā arī norādīti 12 punkti, kā pilnveidot jauno saturu.

"Tas, ko mēs būtībā gribam panākt ar šo visu, ir šo priekšmetu – vēsturi un sociālās zinātnes – sadalīt vismaz divos priekšmetos. Būtu ļoti labi trijos priekšmetos, ka atsevišķi būtu vēsture kā humanitāra zinātne, sociālās zinātnes un ekonomika," teica Latvijas Vēstures un sociālo zinību skolotāju biedrības valdes priekšsēdētāja Baiba Atmane.

Latvijas Universitātes Vēstures bakalaura studiju programmas direktors Andris Šnē atzina, ka, atnākot uz 1. kursu, jaunieši prot labi analizēt vēstures avotus, bet viņiem nereti trūkst vēstures pamatzināšanu.

Vēstures stunda skolā
Vēstures stunda skolā

"Vajadzētu paiet solīti atpakaļ, manuprāt, gluži vienkārši. Nevis, teiksim, ierakties tajos "Skolas 2030" ierakumos, bet vienkārši mazliet izkāpt ārā, paiet atpakaļ un mēģināt salikt kopā, ja to, kas ir labais šajā "Skola 2030" un kaut ko paņemt no tās vecās vēstures izglītības, ja tā var teikt, bet nu noteikti nodalot vēsturi no sociālajām zinībām, – tas nu nederēja, manuprāt," vērtēja Šnē.

Valsts izglītības satura centra vadītāja Liene Voroņenko atzina, ka rezolūcijas ieteikumus skatīs kopā ar eksāmena rezultātiem, kas pēc jaunā satura pirmo reizi būs šī mācību gada noslēgumā.

"Droši vien, ka būs atšķirīgs laiks, kurā mēs nonāksim līdz tiem risinājumiem, vai tas tiešām ir standarts, par ko mēs runājam, vai tā ir paraugprogramma vai mācību līdzekļi, vai metodiskie līdzekļi un vai tā ir arī profesionālā pilnveide skolotājiem, kas ir vajadzīgi ikdienā, īpaši šajā vēstures kontekstā, kur mums ir informācija, ka ļoti daudz vēstures skolotāji nu saka, ka viņi nejūtas spēcīgi, mācot ekonomikas tematus," sacīja Voroņenko.

Valsts izglītības saturā centrā atzina, ka aptaujāti tiks arī skolēni, kā viņi vērtē pēc kompetenču pieejas metodes iegūtās zināšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti