Līdz ar valsts aizsardzības mācības iesakņošanos izglītības programmās mainās arī Jaunsardze. Top jauna trīs līmeņu jaunsargu apmācību programma, un to šobrīd testē instruktors Kaspars Kancāns. Viņš novērtē to, ka turpmāk varēs vairāk laika atvēlēt tieši praktiskām nodarbībām.
"Mēs šeit darbojamies grupās, viena grupa iet uz šaušanu, cita grupa darbojas uz klinšu sienas, tūrisms, mezgli un tā tālāk. Protams, arī ierinda – liela telpa, lieliski," atzina Kaspars Kancāns.
Instruktors stāstīja, ka pirms pāris mēnešiem skolā izveidojis orientēšanās trasi, pa kuru audzēkņi salīdzinoši nelielajā ēkā noskrēja 3,5 kilometrus. Arī klinšu siena pēc pirmā acu skatiena šķiet zema, bet patiesībā tāda arī paredzēta. Lai apgūtu klinšu kāpšanas disciplīnu – bolderingu.
"Kad kāpjam, pieņemsim, 10 vai 11 metrus virs zemes, tad tu saproti, kāda gravitācija patiesībā ir monstrs, tu domā pavisam citādāk. Šeit var pilnveidot taktiku, mācīties saprast, pilnveidot loģisko domāšanu uz šādām sienām," atzina jaunsardze Monta Maslova.
Interesi mācīties ilūkstiešu telpās izrādījuši jaunsargi no apkārtējiem novadiem un pilsētām. Jaunieši šeit bija iecerējuši izveidot arī interaktīvo klasi.
"Blakus ir telpas, kas ir saglabājušās no padomju laikiem, tās ir jārenovē un jāiekārto," norādīja Kaspars Kancāns.
Telpā, kur agrāk bija vietējās sporta skolas manēža, līdzekļus ieguldījusi Aizsardzības ministrija kopā ar pašvaldību.
"Mums nepieciešams paplašināties, izveidot interaktīvu klasi, kur mēs varētu uzņemt ciemiņus. Varētu apgūt teoriju, un šeit notiktu praktiskās mācības," sacīja Augšdaugavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Vitālijs Aizbalts (Latgales partija).
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība) savukārt uzsvēra, ka te "tiek radīti apstākļi, lai jaunsargi varētu trenēties, lai nākamajā gadā, kad būs obligāta valsts aizsardzības mācība, lai arī šie audzēkņi varētu pilnveidoties un trenēties".
Tam būtu nepieciešami vēl 30 000 eiro. Šautuves un klinšu sienas izbūvē Aizsardzības ministrija ieguldījusi 53 000 eiro, pašvaldība – astoņus tūkstošus.
