Runas un diskusijas par DU kā Latgales reģionā lielākās augstskolas un vienīgās universitātes reorganizāciju publiskajā telpā nerimst nu jau daudzu nedēļu garumā.
Sākotnēji bažas par DU reorganizāciju raisīja steidzamība, ar kādu ministrija to vēlējās panākt, proti, dažu mēnešu laikā. Tad sekoja IZM vēstījums, ko pauda valsts sekretāra vietnieks Dmitrijs Stepanovs, ka reformai tomēr būs gan laiks, gan nauda: "Jebkuram apvienojumam ir nepieciešams laiks un finansējums. Ja tiek arī piesaistīts arī Atveseļošanas fonds šīm pārmaiņām, tad tas laiks būtu līdz 2026. gadam."
Piedāvātais variants bija DU iekļaut LU sastāvā, saglabājot Daugavpils augstākās izglītības iestādes autonomiju.
"Bez autonomijas un bez Daugavpils Universitātes vārda, kas ir 102 gadus, kā Daugavpilī ir augstākās izglītības iestāde, pilsētai nebūs nekas. Tas ir svarīgi, un to mēs arī prasīsim ministrijai, sēžoties pie galda tā, lai arī reāli tas tiktu nodrošināts," norādīja DU prorektors Arvīds Barševskis.
Prorektors secināja, ka sarunas nebija veiksmīgas, skaidrojot, kāpēc augstskolas padome un Senāts nobalsoja par DU kā patstāvīgas augstskolas attīstību: "Mēs nonācām pie secinājuma, ka šajā variantā ir pārāk daudz neskaidra, vai tā ir aģentūra, vai LU gadījumā iestāde, ka šis statuss mūs ļoti būtiski ierobežo tālākā attīstībā. Mēs nevarēsim pieteikties uz dažādiem projektiem neatkarīgi."
Turklāt ar starptautisko zinātnisko novērtējumu 2020. gadā, kas šobrīd atbilst vērtējumam "labi", augstskola var pastāvēt neatkarīgi.
Barševskis atzīmēja: "Mums nav saprotams, kāpēc DU ir vienīgā universitāte no tām, kuras ir saņēmušas pozitīvu zinātnes izvērtējumu, šajā gadījumā tās ir 3 balles novērtējumā, kas nozīmē – nopietns nacionālā līmeņa spēlētājs –, kāpēc mēs esam vienīgie, par kuriem runā par kaut kādu konsolidāciju? Tad jārunā arī par pārējām, kurām šīs 3 balles ir, un tad starp tām ir arī lielās Latvijas Rīgas universitātes."
Diskusijas par universitātes statusu raisa nelabvēlīgu polemiku un tikai rosina neskaidrību, atzinuši pašvaldību vadītāji.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš preses konferencē sacīja: "Diskusija, tā saucamā pievienošana LU, vienlaicīgi ministre pasaka, ka tā būs filiāle. Tad tas nozīmē zinātņu tipa universitātes likvidāciju pēc būtības. Būs filiāle ar 2–3 studiju kursiem, un tad – čau, Rasma! Tas būs trieciens visai Latgalei un visam reģionam kopumā."
Skeptisks par Daugavpils Universitātes neatkarības statusa zaudēšanu ir arī Augšdaugavas novada vadītājs Arvīds Kucins (Daugavpils novada partija), piebilstot: "Nekas jau labs nebūs."
Un līdzīgas domas pauda arī iedzīvotāji Daugavpilī:
"Protams, ka reģionos ir jābūt savai augstskolai, jo bez universitātes esamības reģionā arī visam reģionam tas ir mīnuss."
"Protams, augstskolai jābūt neatkarīgai, lai var realizēt projektus un var piesaistīt Eiropas Savienības naudu reģionam. Kopumā neredzu jēgu šai apvienošanai."
Arī Saeimas Latgales apakškomisijā šonedēļ izskanēja viedoklis, ka tieši DU kā patstāvīgai augstskolai ir svarīga loma turpmākā Latgales attīstībā, drošības veicināšanā un latviešu valodas stiprināšanā pierobežā. Visticamāk, politiskajam viedoklim arī būs izšķirošā nozīme DU statusa noteikšanā.
KONTEKSTS
Piedāvājums par Daugavpils Universitātes (DU) pievienošanu Latvijas Universitātei (LU) 6. februārī pārspriests valdības sadarbības sanāksmē. Lai gan "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības pārstāvji pauda pārliecību, ka reorganizāciju nevajadzētu sasteigt, Latvijas Televīzijai zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrijā izstrādāts piedāvājums to paveikt trīs četru mēnešu laikā.
Vēlāk gan "Apvienotais saraksts" iebilda pret DU Universitātes pievienošanu LU "bez atbilstoša izvērtējuma".
Gan DU, gan LU vadība paudusi satraukumu par ministrijas iniciatīvu tās steidzami apvienot, saucot to par politisku un sasteigtu lēmumu. Ministrijā neslēpj, ka viens no apvienošanas iemesliem ir skandāls DU saistībā ar Eiropas Savienības fondu izkrāpšanu.
Tomēr februāra vidū IZM paziņoja, ka ar pusēm ir panākta vienošanās par DU iekļaušanu LU. Tiesa, DU rektore Irēna Kokina atzina, ka ir izsīkuši spēki pārliecināt IZM par nepieciešamību saglabāt DU autonomiju.
Paredzēts, ka DU Latvijas Universitātes sastāvā iekļaus līdz 2026. gadam.
DU janvāra beigas satricināja nebijis skandāls: kratīšana rektora vietnieka Jāņa Kudiņa kabinetā, viņa aizturēšana un Eiropas Prokuratūras paustās aizdomas par 600 000 eiro izkrāpšanu no Eiropas Savienības sociālā fonda.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" vēstīja , ka Eiropas prokuroru aizdomas krīt uz vairākiem iepirkumiem par dažādām mācībām universitātes personālam, kuras nodrošināja SIA "LR pro". Aizdomās tiek turēta gan firmas valdes locekle un oficiālā īpašniece, gan vēl divi aizturētie, kuru saiknes ar "LR pro" ir slēptākas. Abi ir no Rimvidu-Mickeviču ģimenes: māte grāmatvede Marija un dēls Jans, bijušais Daugavpils Universitātes senators un tuvs Kudiņa draugs.
