Pāridarījumu un ņirgāšanās jeb bulinga izplatība Latvijas skolu vidē ir izteikti augsta – visaugstākā starp Eiropas Savienības valstīm, liecina OECD dati. 35% skolēnu atzīst, ka vismaz pāris reizes mēnesī ir cietuši no vardarbības skolā.
"No vienas puses, šī problēma ir apzināta. Vecāki, skolotāji un paši bērni par to runā. Diemžēl šobrīd mazliet pietrūkt konkrētu instrumentu, ko darīt, kā rīkoties šajās situācijās un kā tikt galā ar šo problēmu, kas pieaug," intervijā Latvijas Radio atzina Nita Jirgensone, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante un Agrīnās preventīvās atbalsta sistēmas bērniem darba grupas locekle.
Latvijā bulings jeb ņirgāšanās ir liela problēma. Pierādīts, ka bērni un pusaudži, kuri cietuši no bulinga, daudz biežāk piedzīvo dažādus psihiskās veselības traucējumus. Pētījumos konstatēts, ka pārdarījumi veicina priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu – Latvijas skolās, salīdzinot ar citām valstīm, ir viens no augstākajiem neattaisnoto kavējumu rādītājiem.
Latvijā ir vairākas programmas bulinga mazināšanai, tomēr līdz šim atbalsts skolēniem ir bijis fragmentārs un sadrumstalots, iepriekš paziņojumā medijiem atzina Veselības ministrija. Tādēļ tagad tiks ieviesta "KiVa" starptautiskā programma, kuras nosaukums ir somu valodas divu vārdu savienojums, kas latviski nozīmē "pret pārdarījumiem" skaidro programmas autore, Turku Universitātes psiholoģijas profesore Kristīna Salmivalli no Somijas.
"KiVa" skola ir jauka un draudzīga skola, bet vienlaikus arī skola pret bulingu," norādīja Salmivalli.
Jirgensone skaidroja, ka šī programma, kas darbojas 20 pasaules valstīs, ir zinātniskos pierādījumos balstīta. Viena no tās komponentēm ir situācijas monitorings, kas ļāvis saskatīt uzlabojumus. Savukārt līdz šim Latvijā izmantotās pieejas nav ļāvušas gūt pierādījumus par uzlabojumiem.
Līdzās situācijas monitoringam "KiVa" programma paredz apmācības visai skolai. Apmācību saturs skolotājiem tiks iedots jau gatavs, un tas paredz spēles, filmas, situāciju izspēles. "Tas ir ļoti pamatīgs, nopietns darbs, kura laikā speciāli sagatavoti pedagogi ar skolēniem izspēlē dzīves situācijas, iziet cauri dažādajām konfliktu situācijām, kurās
bērniem tiek mācīts, kā tikt galā ar savām emocijām, kā reaģēt uz potenciāliem riskiem vai vienaudžu spiedienu.
Principā tiek mācītas sociāli emocionālās prasmes, cieņpilna attieksme pret visiem," skaidroja Jirgensone.
Tāpat paredzēti materiāli vecākiem, arī viņus iesaistot apmācību procesā.
Programma paredz rīcību konkrētās situācijās, kad jau notikuši kādi pāridarījumi.
"Katrs trešais skolēns kaut reizi mēnesī ir izjutis bulingu. Tas ir 15 gadus veco skolēnu vidū. Līdz ar to mums ir jādomā par tiem risinājumiem, kādā veidā mēs šo situāciju mainām. "KiVa" programma – profilakses un agrīnās intervences programma – ir viens no šiem risinājumiem, kas varētu būt visefektīvākais. Tā pieredze, kas ir ar "KiVa" programmas ieviešanu arī citās valstīs, liecina, ka mēdz būt arī gadījumi, ka bulinga izplatības rādītāji astoņu gadu laikā samazinās uz pusi," norādīja Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta konsultante un Agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas bērniem ieviešanas darbu vadītāja Sigita Sniķere.
Veiksmīgie rezultāti ir iemesls, kāpēc programmu ieviesīs Latvijā. Tā jau rudenī nonāks skolās, bet ne visās.
"Tiks veikta skolu nejaušā atlase. Tā notiks tagad aprīlī. Pēc tam arī būs pirmā aptauja, kurā tiks vērtēta situācija skolās pašlaik, pirms "KiVa" programmas uzsākšanas," stāstīja Sniķere.
Tā būs pieejama visām skolas vecuma grupām visos reģionos.
"KiVa" programma radīta pirms teju 20 gadiem un veiksmīgi īstenota jau vairāk nekā 20 valstīs. Tā ir pierādījumos balstīta pieeja, lai atpazītu un novērstu bulingu.
"Programmai ir dažādas versijas atkarībā no vecuma grupām. Atšķirīgas versijas mācību stundām, kā arī dažādas versijas tiešsaistes spēlēm un citiem materiāliem. Gadu gaitā mēs esam veikuši jaunus pētījumus, saņēmuši atsauksmes. Pirms pāris gadiem mēs uzlabojām programmu," stāstīja programmas autore profesore Kristīna Salmivalli.
Taču uz jautājumu, kāpēc tikai tagad to ievieš, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" nespēja rast atbildi.
"Tas, ko mēs redzam, ka tiešām mēs neesam būtībā savlaicīgi sapratuši, ka vide ir viena no svarīgākajiem mācību procesa kvalitātes nodrošināšanai. Patiesībā šis rīks ļauj profilaktiski strādāt uz skolu vidi un ir ļoti svarīgs. Sākotnēji gan tas būs pilotprojektā, testējot, kā tas strādās skolās," sacīja Čakša.
Iepriekš par ļoti dārgu dēvētās programmas licence patlaban iegādāta uz 5 gadiem. Par tās galveno ieviesēju izvēlēts Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments.
"Tas nozīmē, ka no nākamā mācību gada piecu gadu garumā programmas ieviešana ir nodrošināta. Protams, izmaksas arī veido treneru darbs," sacīja Sniķere.
Summu atklāt nevarot, jo "tā ir parakstīta vienošanās – licences līgums, to nevar izpaust", sacīja Valsts kancelejas pārstāve.
Iecere ir laba, taču neoficiāli izskan arī zināmas bažas. Taču aizvien nav zināms ne precīzs skolu skaits – sākotnēji bija doma sākt ar 100 skolām, tagad apsver aptuveni 50, – un nav arī līgumu ar treneriem jeb padomdevējiem, kuru pārziņā būs programmas ieviešana.
Izglītības un zinātnes ministre gan uzskata, ka programmas kvalitatīvai ieviešanai pietiks laika un zināšanu. Tāpat neesot pamata uztraukties par tās tālāku lietošanu pēc pieciem gadiem, par kuriem esot samaksāts.
"Ņemot vērā, ka tajā ir iesaistīts Pusaudžu resursu centrs un Valsts kanceleja, man ir absolūta pārliecība, ka tas notiks kvalitatīvi. Tā pieredze, ka labi projekti ir beigušies finansējuma trūkuma dēļ, ir pietiekami liela Latvijā. Un es no savas puses redzu, ka ir svarīgi – tiklīdz mēs redzam, ka tas strādā, ka tad mēs tiešām to ieliekam bāzes finansējumā. Vai tas būs pēc trīs, četriem, pieciem gadiem vai vēl vēlāk, bet svarīgi, ka tas nepārtrūkst," sacīja Čakša.
Projekta ieviešanā iesaistīto pušu ir daudz – bez Pusaudžu resursu centra piesaistīta arī SOS Bērnu ciematu asociācija, Latvijas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.
