Viņš pastāstīja, ka pašlaik vilcienu ražotājam "Škoda Vagonka" ir jāsedz tiešie zaudējumi, piemēram, kas radušies pasažieriem, izmantojot citus transportlīdzekļus nekursējošā vilciena vietā, kā arī jāmaksā par šo vilcienu remontiem.
Grigulis atzina, ka ir grūti pateikt, vai 1500 eiro dienā par katru nekursējošo vilcienu ir pietiekami liels sods, bet tas ir disciplinējoši.
Savukārt Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Caune raidījumā pastāstīja, ka pašlaik valsts līgums ar "Pasažieru vilcienu" neparedz soda sankcijas, un direkcija var tikai aicināt un lūgt pildīt saistības.
Nesen valdība nolēma, ka Latvijā pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu tirgu konkurencei neatvērs vēl līdz 2032. gadam un pasažierus turpinās pārvadāt "Vivi", un jaunajā līgumā Autotransporta direkcija plāno paredzēt arī soda mehānismus, atzina Caune. Viņš piebilda, ka sods jau nav pašmērķis, svarīgākais ir, lai vilcieni brauc un ir punktuāli.
KONTEKSTS:
2023. gada februārī vilcienu ražotājs "Škoda Vagonka" un "Pasažieru vilciens" Satiksmes ministrijai apliecināja, ka plānots sākt pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem elektrovilcieniem jau tā paša gada vasaras beigās, bet vēlāk paziņoja, ka sertifikācijas procesa dēļ tomēr vilcieni nesāks kursēt ātrāk kā rudenī.
Līgums par 32 jaunu elektrovilcienu piegādi, ko "Pasažieru vilciens" un "Škoda Vagonka" parakstīja 2019. gada vidū, paredzēja, ka pirmie vilcieni tiks piegādāti 2022. gada pirmajā pusgadā, bet līdz 2023. gada beigām pasažieru pārvadājumi tiks veikti jau ar visiem 32 jaunajiem vilcieniem. Taču karš Ukrainā aizkavēja piegādes, jo vilcienus līdz Rīgai nācās vest ar autotransportu un montēt uz vietas.
Pirmo vilcienu Latvijā saņēma 2022. gada jūnija beigās.
Pasažieru pārvadājumus ar jaunajiem vilcieniem Latvijā galu galā sāka 2023. gada 15. decembrī. Drīz pēc tam vairākiem vilcieniem sāka atklāties defekti, un janvāra sākumā viens no jaunajiem vilcieniem apstājās līnijā Rīga–Skulte.
