Astoņus mēnešus vecā Joko ir dzīvespriecīga suņu meitene ar raksturiņu. Pašlaik viņas ģimene ir Liene Šternberga.
Lai suns kļūtu par labu pavadoni kādam vājredzīgam vai neredzīgam cilvēkam, viņam ļoti daudz jāmācās.
"Notiek testi ļoti agrā vecumā. Kucēnu jau pirms divu mēnešu vecuma iztestē, vai viņš varētu vispār potenciāli kļūt par servisa suni, Joko ir atzīta par labu esam.
Tajos testos ietilpst tādas lietas – skatās, cik suns ir bailīgs, piemēram, vai baidās no augstuma, vai baidās no slidenām virsmām, no trokšņiem," stāstīja Liene.
Pirmo gadu šāds suns pavada audžuģimenē, kur iemācās pamata komandas – nekāpt gultā, ēst un nākt pēc komandas, iet cieši blakus, apstāties pie šķēršļiem. Aptuveni gada vecumā topošais servisa suns sāk nopietnas apmācības pie kinologa.
"Joko ir pirmajā apmācības stadijā, un ap nākošā gada janvāri viņai būtu jāuzsāk lielā skola pie kinologa, intensīvs kurss, intensīvs mācību periods, kas ilgst gadu. Un pēc šī gada skatās, cik suns labi sagatavots, un veic atlasi. Suns izvēlas savu nākošo saimnieku un mācās visu dzīvi, patiesībā, kopā ar šo neredzīgo vai vājredzīgo cilvēku," skaidroja Liene.
Bez Joko pašlaik audžuģimenēs dzīvo vēl pieci kucēni, un servisa suņu biedrībā "Teodors" cer, ka vismaz divi suņi varēs uzsākt mācības pie kinologa. Latvijas suņi visas komandas apgūst somu valodā, lai vēlāk sabiedriskās vietās un uz ielas dzirdamā latviešu valoda nenovērstu suņa uzmanību.
Par Rinalda Krēgera acīm jau divus gadus kļuvis Tonijs. Savu dzīvi bez Tonija Rinalds iedomāties vairs nespēj.
"Agrāk vēl jā, bet nu jau vairs nē. Viss notiek daudz ātrāk un daudz efektīvāk.
Ja man vienam pašam būtu jāiet uz darbu, tas aizņemtu kādas divas stundas, ar suni mēs pa pusstundu neiespringstot mierīgi aizejam," pastāstīja Rinalds.
Viena suņa pavadoņa skološana izmaksā aptuveni 10 tūkstošus eiro. Ziedot var servisa suņu biedrībai "Teodors" vai pa ziedojumu tālruni 90006788.
