Sadaļas Sadaļas

4. studija

Vai kurjeriem, kuri piegādā ēdienu, jāzina latviešu valoda?

700 pasaules brīnumi

700 pasaules brīnumi. Azerbaidžāna

1.jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?

1. jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?

2018. gada vasarā tika atklāta ģerboņu siena Torņa ielā 4 ar nosaukumu "Latvijas pilsētas un novadi valsts simtgadei". Katra pašvaldība kopīgajā dāvanā valstij apmaksāja sava ģerboņa uzgleznošanu. No šā gada 1. jūlija ģerboņu siena zaudēs aktualitāti, jo no līdzšinējām 119 Latvijas pašvaldībām Latvijā paliks vairs tikai 42.

"Šis ir vēstījums uz simtgadi. Mēs jau nevaram katru brīdi, kad politiķi pieņem lēmumus, pārkrāsot vai mainīt šīs vietas. Tas ir arhetips, tā ir zīme, tā ir liecība. Tā kā mākslinieks mums ir devis 10 gadu garantiju, tad padsmit gadus šī siena noteikti izskatīsies glīti. Tad, kad laika zobs būs paputinājis, tad īpašnieki domās kaut ko jaunu," skaidroja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Pirmajā jauno novadu domes sēdē jāpieņem lēmums, ka visu līdzšinējo novadu ģerboņi 1. jūlijā zaudē savu spēku. 

"Likums nosaka – ja pašvaldībai vairs nav apstiprinātu ģerboņu, tad viņi lieto mazo valsts ģerboni. Veidlapas un zīmogi ir tie, kuros obligāti ir jāsāk lietot mazais valsts ģerbonis, nevar būt pagaidu ģerboņi," norādīja Valsts heraldikas komisijas pārstāve Ramona Umblija.

Umblija paredz, ka diskusijas par to, kāds būs apvienoto novadu ģerbonis, visur būs sarežģītas un visai ilgas. Raidījums "4. studija" pievērsās jaunizveidotajam Bauskas novadam, kur no 1. jūlija būs kopā Bauskas, Vecumnieku, Iecavas un Rundāles novads.

Zvans un svarīgu ceļu krustojums – šādi simboli  iekļauti tagadējā Iecavas novada ģerbonī. No Iecavas novada ģerboņa nebūs jāatvadās pavisam – ir ideja to izmantot kā Iecavas pilsētas simbolu. Jaunizveidotā Bauskas novada deputātiem būs jālemj, vai paturēt pašreizējo Bauskas novada ģerboni, kurā zelta lauva simbolizē Bauskas pilsētu, bet zilā krāsa un sudraba ševrons simbolizē upes, kas caurvij novada teritoriju, vai veidot pavisam jaunu ģerboni.

"Visiem kopīgi būs jādomā par to, vai mēs to mainām, kāpēc mēs to mainām. Manuprāt, novadu reforma nenozīmē, kā būtu a priori jāmaina viss, ko mēs esam izdarījuši, īpaši tāpēc, ja tas ir izdevies labi un ja cilvēki to ir pieņēmuši par labu esam," teica Bauskas novada domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.

"Es domāju, ka būs šķēpu laušana, jo Bauskai, protams, viņš pašiem ir iepaticies. Es palasīju arī aprakstu. Vairāk gan viņš man asociējas ar pilsētu nekā novadu," pauda Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

Lai arī no ģerboņu kataloga spēku zaudējušie simboli netiks dzēsti nekad, Vecumnieku un  Rundāles novada ģerboņi ar 1. jūliju piederēs vēsturei. Abu vēl pašreizējo novadu vadītāji piekrīt Iecavas kolēģim.

"Es domāju, par tagadējo Bauskas novada ģerboni un identitāti mēs īsti neesam piedalījušies ne izvēlē, ne apspriešanā, ne lemšanā. Domāju, ka  jaunizveidotajam Bauskas novadam ir vajadzīga sava simbolika un identitāte," uzskata Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš.

"Tas, kas izveidots, vairāk attiecas uz Bausku, nevis uz visu pašreizējo Bauskas novadu tā simboliski, ja tagad pievieno vēl Rundāli ar visu savu kultūrvēsturi, Iecavu ar viņu e-attīstību un Vecumniekus ar savām lilijām, kas ir ģerbonī, man tomēr personīgi šķiet, ka būtu jādomā, kā uztaisīt to kopējo," pauda Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.

Heraldikas komisijā brīdināja – pilnīgi dažādus līdzšinējo novadu simbolus ne mākslinieciski, ne tehniski vienā ģerbonī apvienot nav iespējams.

"Ļoti daudzi nāk – ziniet, mūsu novadā tur ir tāda un tāda upe; mūsu novadā ir dižkoks; mūsu novadā ir ozols. Ir ļoti daudz ozolu, dižkoku un upju. Tas neiedod to konkrētā novada vienreizību, to individuālo. Tagad tas individuālais būs jāmeklē kopībā," uzsvēra Umblija. 

Vispirms deputātiem jāvienojas par ģerboņa koncepciju, tad jāpieaicina mākslinieks, kurš abstraktās idejas vizualizē vienā vai vairākās ģerboņa skicēs. Pēc tam skiču heraldiskā atbilstība jāvērtē heraldikas komisijai. Un tikai tie varianti, ko komisija atzīs par labu esam, jādod apspriešanai un balsošanai sabiedrībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt