Kristīne Liepa ir trīs bērnu mamma. Divi no viņas bērniem ir skolēni 2. un 4. klasē. "Šobrīd tā situācija ir tāda, ka ļoti daudz materiālu ir kopētā veidā. Bērniem tā rezultātā šīs lapas pazūd diezgan bieži. Ir ļoti grūti sagatavoties pārbaudes darbiem, kā arī esmu konstatējusi, ka ir momenti, kad grāmatas netiek izdalītas uz mājām, un tās ir pieejamas tikai skolā. Tas arī sarežģī mācību procesu. Es kā vecāks nemaz nevaru palīdzēt bērnam mācīties, man nav pēc kā vadīties," izmisusi ir Kristīne.
Skolām neesot naudas, un vecākiem likt pirkt mācību grāmatas nedrīkst. Bet vecāki grib, lai bērniem sekmes ir labas.
"Es esmu pati vairākus gadus arī organizējusi, tā teikt, vākusi naudiņu no vecākiem, lai mēs varam iegādāties mācību līdzekļus. Jo skola nevar atļauties to darīt." Tāpēc Kristīne, kas līdz šim vākusi savu bērnu klasesbiedru vecāku parakstus, tagad to dara valsts līmenī portālā "Mana balss". Par to, lai mācību līdzekļu iegādei valsts atvēl vairāk naudas.
Daudzās skolās mācību materiālus kopē, kas faktiski nav atļauts. Taču skolām nav naudas nopirkt mācību materiālus visiem skolēniem, un lūgt to darīt bērnu vecākiem arī nedrīkst.
"Vairākos mācību priekšmetos - Autoratlīdzības likums, protams, aizliedz to darīt -, bet mēs tiešām arī daudz kopējam materiālus. Cieš izglītības kvalitāte, bērns, skolotājs un skolas vadība. Es uzskatu, ka skolai ir jānodarbojas ar mācību procesu. Tai nav jānodarbojas ar to, lai vairotu grāmatas. Nelikumīgi!" uzskata Jūrmalas Valsts ģimnāzijas direktore Ieva Taranda.
Piemēram, šogad rudenī izdota matemātikas grāmata maksā 17 eiro un 90 centus vienā eksemplārā. Bet šī ir tikai viena no trīs daļu komplekta, kas nozīmē, ka vesels komplekts vienam skolēnam izmaksā virs 50 eiro vienā mācību priekšmetā. Valsts piešķir aptuveni 35 eiro mācību līdzekļiem vienam skolēnam visos priekšmetos.
"Pirmkārt, [grāmatas] ir dārgas. Jo pie katras nāk klāt papildu eiro, bet iedotā summa nemainās no valsts puses. Īpaši mazo klašu posmā, jo, es domāju, mazuļiem ir ārkārtīgi nozīmīgi strādāt ar grāmatu, lasīt, sataustīt grāmatu," klāsta Taranda.
"Apzinos, ka šī summa varbūt nav pietiekama. Te ir atkal jāatsaucas uz, iespējams, labo pašvaldības gribu. Ir pašvaldības, kas arī savas izglītības iestādes atbalsta, konkrēti arī mācību materiālu iegādē," stāsta Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.
Nākamgad finansējumu šim mērķim nepalielinās. To varētu darīt no 2026. gada. Tikmēr skolotājus aicina izmantot no vecajām mācību grāmatām tēmas, kas ir aktuālas jaunajā saturā, kā arī vairāk izmantot digitālos mācību līdzekļus. Kristīne Niedre-Lathere gan pati atsaucas, ka zinātniski pierādīts – drukātie materiāli ir vieglāk uztverami – bet tas noteikti katram esot individuāli: "Jautājums, vai tas ietekmē kvalitāti? Viennozīmīgi!"
