NBS: Patrulēšana – agresijas atturēšanas līdzeklis
"Pāri mūsu ciemam Lēdmanē lidmašīnas veic zemos pārlidojumus. Tas tā ļoti negatīvi atsaucas uz maziem bērniem, kas ir ļoti tramīgi tajā brīdī, kad viņi var gulēt, var spēlēties. Un tās lidmašīnas, lidojot pāri, var teikt, veic tādu kā teroru," pauž Lēdmanes iedzīvotājs.
Lēdmanes iedzīvotājs arī mēģinājis sazināties ar Lielvārdes militāro lidlauku, bet nav saņēmis atbildes uz jautājumiem par lidmašīnu aptuveno izlidošanas laiku. Viņš arī neizprot, kādēļ lidmašīnas lido virs apdzīvotām vietām, nevis mežu masīviem.
"Tās izlido kaut kādos mācību lidojumos un veic visādus manevrus tieši virs Lēdmanes ciema, arī virs Krapes, virs Glāžšķūņa. Taisa tādas kā cilpas," novērojis lēdmanietis.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēki skaidro, ka, ņemot vērā lidojumu drošības prasības, plašsaziņas līdzekļi un visa sabiedrība netiek atsevišķi informēta par katru patrulēšanas plānveida lidojumu virs Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas.
"Nepārtrauktā trīs Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana ir nepārprotams NATO kolektīvās aizsardzības un solidaritātes apliecinājums, kas ir būtisks ieguldījums jebkādas agresijas atturēšanā. Baltijas debesu sargāšana ir jo vairāk aktuāla pēc Krievijas kara sākuma pret Ukrainu, tāpēc iznīcinātāju patrulēšana notiek regulārāk," norāda NBS.
Padomju laikos bijis briesmīgāk
Arī Latvijas Televīzijas raidījuma "4. studija" uzrunātā lielvārdiete Kristīne atzīst, ka militārie lidaparāti dažkārt lido ļoti zemu – pāri māju jumtiem - un pēdējā laikā to dara ļoti bieži. "Ja lido reaktīvās, tad māja ne gluži līgojas, bet tas troksnis ir tāds… Vibrē," viņa piebilst.
Tāpat jumpraviete Rita novērojusi, ka diezgan bieži zemi lido lidmašīnas. Taču viņa atminas padomju laikus un tad bijis vēl "briesmīgāk".
"Nekad neaizmirsīšu – laukos dzīvojām, gāju govi pārsiet, un zemā pikējumā [lidoja] iznīcinātājs. Nu, pilnīgi man virsū! Es tā pārbijos un trīcēdama tur gulēju," padomju laikus atceras Rita. "Citreiz mierīgi peldos upē un pēkšņi ne no kurienes virsū [nāca] iznīcinātājs, zemā lidojumā rēkdams. Pārbijos, gandrīz noslīku."
Militārais lidlauks Lielvārdē ir bijis arī padomju laikos, un, kā stāsta vietējie iedzīvotāji, toreiz lidmašīnas lidojušas daudz biežāk, bet visi pie tā esot pieraduši. Tagad pārlidojumi notiek salīdzinoši reti – apmēram vienu līdz četras reizes dienā.
Arī "Facebook" profilā, kur ar dažāda veida informāciju dalās Lēdmanes iedzīvotāji, lasāmi vairāki ar lidojumiem un to radīto troksni neapmierināti ieraksti.
"Ja vienreiz mēnesī pārlido, tad tas ir wooouuu, bet, ka gandrīz katru dienu, tad jau tāda sajūta, ka savā starpā sacenšas, kurš nomauks zemāk un ātrāk."
"Pārlidojuma trokšņa vilnis, šķiet, nogulda pat zāli, kur nu vēl dzīvas radības. Graujoši!!!"
"Mūsējie ļaudis arī piekrīt, ka pārāk skaļi, zemu, negaidīti un biedējoši. Ar galvu saprotu, ka viss tiek darīts drošības labā un pilotiem ir jāmācās, bet reizēm ir tā, ka no tāda trokšņa var "aiziet ar sirdi"."
"Dzīvojam pie kara lidlauka, bet, ja lidojošā kara tehnika traucē, drīkstam pārvākties uz klusāku vietu."
"Izskatās, ka ir izaugusi jauna paaudze, kura nav redzējusi krievu lidmašīnas, kuras lidoja no Lielvārdes lidlauka. Lidmašīnu bija daudz vairāk. Lidoja tās, kad, kur un cik augstu gribēja. Smējāmies, ka rūsu uz spārniem var redzēt."
Bērni skolā jau pieraduši
Lēdmanes pamatskolā stāsta, ka bērni jau ir pieraduši pie lidmašīnu pārlidojumiem. Viņus interesē, vai debesīs lidmašīnas varēs saskatīt, ne tikai dzirdēt to skaņu. Tikai vienam bērnam šajos gadījumos novērota trauksme.
"Trokšņi ir šad tad. Es nezinu, cik viņi zemu lido, nekad man nav nācies redzēt. No vienas puses, priecājos un zinu, ka tā ir mūsu aizsardzība. Ja lidmašīnas lido, tad viņi mācās un viņi mūs pasargās. Es pie sevis tā vienmēr norunāju – jā, troksnis ir baisi liels, un citreiz ir tā, ka paciest nevar un jāspiež ausis ciet, bet pie sevis nodomāju – viss ir kārtībā, mēs esam drošībā," teic lēdmaniete Inese.
"Lai viņi tur lido. Tas nav tik briesmīgi, kā toreiz [padomju laikos] bija. Vismaz droši ir," piekrīt arī jumpraviete Rita.
Gaisa spēki cer uz iedzīvotāju sapratni, lidaparātiem veicot pārlidojumus un treniņus Latvijas gaisa telpā. Neizbēgami, ka tas rada troksni, bet tas nav ilglaicīgs. Un ir saprotams, ka lidojumu grafiks nevar būt plaši pieejams katram iedzīvotājam.
