4. studija

Kāpēc starppilsētu autobusos nedrīkst ņemt līdzi elektroskrejriteni?

4. studija

4. studija. Zirnekļi un mājasdarbi

Kā valsts svētkos godināt savas tautas vēsturi, pašiem to nesabojājot?

Bez apdeguša šūnakmens un ugunsdzēsēju autocisternas – kā valsts svētkos godināt tautas vēsturi

Jau ierasts, ka 11.novembra vakarā cilvēki dosies lāpu gājienos. Rīgā ļaužu tūkstoši parasti dodas uz Rīgas pili, lai pie mūra iedegtu piemiņas svecīti tiem, kuri piedalījās Brīvības cīņās. Tāpat arī Rīgas Brāļu kapos pie Mātes Latvijas tēla gaida cilvēku pieplūdumu, pieminot tos, kuri par Latviju atdevuši savu dzīvību. Tiesa, šīs pacilātās emocijas nereti aizēno pamatotas bažas – šo kultūrvēsturisko objektu sargātāji sveču dedzināšanas tradīciju gaida ar bažām. Arī ugunsdzēsējiem tas var nozīmēt papildu darbu.

"Sveču postījumi ir salīdzinoši lieli tādā ziņā, ka šūnakmens ir porains un, kad sveces izdeg un sveķi tiek iekšā akmenī, viņi paliek, ir grūti viņus tīrīt, tās virsmas," Rīgas Brāļu kapu restaurators Mārtiņš Gothards.

Plastmasas ietvari – posts šūnakmenim

Viņš arī piebilst, ka īpaši nevēlamas Brāļu kapu teritorijā ir tās sveces, kuras deg plastmasas ietvarā – tās vēsturiskajā šūnakmenī rada neatgriezenisku postu.

"Lūdzu, nesiet stikla sveces. Nenesiet plastmasas svecītes. Jo plastmasas svecītes izdegot rada lielas problēmas. Sabojā šūnakmeni, jo bieži vien ir tā, ka tā plastmasas svece, līdz galam izdegot, izkūst. Vai tad, kad viņas tiek noliktas, vairākas plastmasas sveces kopā, viņas sakūst kopā un viņas sāk degt ar liesmu," saka Rīgas Brāļu kapu pārzine dārzniece Inta Putniņa.

"Tur, tajā stūrītī, tur bija tas moments, ka bija ļoti daudz sveču vienkopus, viņas bija plastmasas. Tajā brīdī aizdegās tā kā kopums tāds. Tad sanāca tāda riktīgi kā liesma, kā ugunskurs tāds, kā tā nosaukt. Tas bija naktī, un tajā brīdī nebija neviens no mums te klāt, un tas arī aizgāja.

Tas nodedzināja to akmeni, virskārtu, un nācās viņu slīpēt nost, jo dedzināts akmens, viņš izdedzis ir," papildina Gothards.

"Ja runā par kapulauku, tad mūsu vēlēšanās būtu, ka apmeklētāji neapvainotos, ka mēs paši uz svētkiem šajā vietā novietotu kapu svecīti, jo visā kapulaukā mēs izliekam sarkanas un baltas svecītes atbilstoši rindām, lai, skatoties no augšas, veidotos Latvijas karogs un mūsu stikla svecīte stāv šajā vietā. Mums būtu liela vēlēšanās, lai šie Brāļu kapi pēc iespējas ilgāk saglabātos, ka svecītes, īpaši plastmasas svecītes, kas vispār nebūtu vēlamas un šeit vispār netiktu nestas, kā tādas netiktu novietotas te uz plāksnītēm un netiktu liktas starp plāksnītēm un arī zālājā," tā teic Rīgas Brāļu kapu zaļās zonas strādniece Gunta Bandere.

Pēc svētkiem – renovācija

Brāļu kapos gan vienmēr parūpējas par speciālām svecīšu vietām, lai šūnakmens netiktu bojāts, tomēr cilvēki ne vienmēr ievēro noteikumus, kas pēc svētkiem nozīmē ilgstošu restaurāciju. Turklāt ikviens milimetrs, kas svecītes dēļ vēsturiskajā šūnakmenī ir zaudēts, nekad vairs nebūs atjaunojams.

"No sveķiem arī paliek taukaini pleķi, kas akmenī iesūcas dziļos slāņos, un tos tiešām ir grūti izdabūt ārā no akmens. Griezt apkārt akmeni, tā ir viena no metodēm, kā to izdarīt, lai vizuāli izskatās labi, bet tas, protams, nav risinājums tas labākais," norāda Gothards.

Rīgas Brāļu kapu pārzine dārzniece Putniņa atceras gadījumu – kāds kritušo piemiņas godinātājs bijis "tik gudrs un tik ļoti vēlējies izrādīt savu atzinību un cieņu, ka "uzkāpis pa trepītēm augšā un ir nolicis tur sveci, kura ir izdegusi, un tur viss ir apsvilis un apdedzis melns".

Ugunsdzēsēji jāsauc diezgan bieži

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) norāda, ka kapu sveces plastmasas ietvarā, it īpaši, ja noliktas cieši blakus un lielā daudzumā, var izraisīt ugunsgrēku.

"Tur parafīna ir daudz, plastmasas parasti ir daudz un arī virsmas nav pārāk līdzenas citviet, un tad jau ugunsgrēki izceļas šajās vietās.

Izkūst viens sveces ietvars, un tātad siltuma iedarbībā tā ķēdīte tā kā aiziet.

Vienā vietā sākās parafīna tecēšana, deglis nokrīt un tad attiecīgi tiek ietekmētas blakus svecītes, zālājs apakšā citreiz, un tad tā arī tas ugunsgrēks izceļas," skaidro VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļģerts Smalkais.

Sveces liesma, lai arī neliela, bet tomēr ir uguns. Tai nevajadzētu liekties pāri, it sevišķi bērniem. Turklāt, lai svētki noritētu svinīgā un sirsnīgā gaisotnē, nevis ar ugunsdzēsēju autocisternas klātbūtni, būtu jāievēro zināma kārtība.

"Būtu nepieciešams izmantot kārtību - ja mēs atnākam pirmie, tad mēs svecītes sākam likt no vienas malas un tad mēs attiecīgi dodamies tālāk. Un, ja mēs redzam, ka vairs nav, kur svecītes nolikt, tad diemžēl vajadzētu atrast citu vietu," stāsta VUGD pārstāvis un piebilst, ka nevajadzētu sveces likt pārāk tuvu vienu otrai, lai nenotiek aizdegšanās.

Diemžēl izsaukumi šādos gadījumos gadoties diezgan bieži un tad nākas šo cilvēku radīto "prieku" dzēst ugunsdzēsējiem.

Tāpēc vislabāk iegādāties sveces stikla ietvarā, kas nozīmē, ka sveķi nekur neaiztecēs un ne šūnakmens Brāļu kapos, ne Rīgas pils mūris netiks neatgriezeniski sabojāts. Tikmēr ugunsdzēsēji piekodina, ka jābūt uzmanīgiem arī mājās, iededzot svecīti, jārūpējas, lai tā neapgāztos un svētku vakarā neizraisītu sāpīgas emocijas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti