Pirmajā pusgadā sociālajiem pakalpojumiem Rīgas dome veltījusi vairāk nekā 60 miljonus eiro. Tā ir vairāk nekā puse no pagājušā gada visiem sociālo pakalpojumu tēriņiem. Visvairāk naudas dome velta pakalpojumiem dzīvesvietās. Iepriekšējos gados tiem piešķīra aptuveni trešdaļu no visiem sociālajiem pakalpojumiem, bet šogad pirmajā pusgadā tie prasījuši gandrīz pusi. Aprūpes pakalpojumiem mājās pašvaldības budžetā šogad paredzēti 37 miljonu eiro, bet pirmajā pusgadā iztērēti jau 20.
Gandrīz 5 miljoni eiro šogad trūkst pakalpojumam aprūpe mājās. Runa ir par cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem gados, kas mājās darbus nespēj veikt paši, un tad uz viņu dzīvesvietu dodas speciālists un šo cilvēku aprūpē.
Tāpat arī vairāk nekā pusmiljons jeb 581 278 eiro trūkst sociālās aprūpes centru līgumorganizācijām. Tie ir pansionāti, kuriem ar pašvaldību ir noslēgts līgums, un par to pakalpojumu nodrošināšanu pašvaldība līdzfinansē.
Sociālo jautājumu komitejā trešdien deputāti vienojās, ka pansionātiem naudu pārdalīs no gada beigām paredzētās naudas, kur tās esot vairāk, nekā vajadzētu.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs ("Gods kalpot Rīgai") norādīja: "Šobrīd mēs redzam, ka mēs varam atrisināt šo situāciju, piešķirot asignējumus no gada pēdējā mēneša. Mēs iztērējam decembra naudu ātrāk, nekā pēc plāna ir paredzēts. Un tā paredzamā summa ir apmēram pusmiljons, ko mēs šobrīd esam nolēmuši, ka var tērēt tagad, ātrāk."
Izmaksas decembrim plāno segt, lūdzot domei papildu naudu.
Savukārt nepieciešamos gandrīz 5 miljonus eiro aprūpei mājās paredz atrast budžeta grozījumos. Komiteja to plāno skatīt pēc divām nedēļām, pēcāk to skatīs domes sēdē. Tātad pagaidām akmenī vēl nekas nav iecirsts. Par briestošo situāciju politiķi esot bijuši informēti jau savlaicīgi.
Kas notiks, ja deputāti naudu nepieciešamajā daudzumā nepiešķirs?
Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors sacīja: "Hipotētiski, es esmu pārliecināts, ka Rīgas domes deputāti šādu situāciju nepieļaus, jo nekad tā nav bijis. Bet, ja nenodrošina sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, tad tas ir likumpārkāpums, jo likums paredz, ka pašvaldībai ir jānodrošina iedzīvotāju vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi. Sociālā aprūpe – tas ir tāds kā pakalpojuma vispār pamats, jo cilvēks, kuram netiek nodrošināta sociālā aprūpe, apdraud viņa veselību un reizēm pat arī dzīvību. Savukārt pārējiem pakalpojumiem, izņemot aprūpi mājās, saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem var tikt veidota rinda."
Rindas uz pansionātiem strauji aug
Kāpēc iztrūkums varēja rasties? Viens no galvenajiem iemesliem, ko minēja Moors, sociālās aprūpes institūcijās pakalpojumu saņēmēju skaits palielinās. Respektīvi, tas ir saistīts ar sabiedrības novecošanos, tātad demogrāfisko situāciju. Turklāt pērn no valsts budžeta ilgstošās sociālās aprūpes institūciju aprūpētāju atalgojumam piešķīra vairāk nekā pusmiljonu eiro, ko pašvaldība varēja izmantot pakalpojuma apmaksai. Šogad naudu no valsts budžeta vairs nepiešķīra, norādīja Moors.
"2023. gadā bija valsts līdzfinansējums drusku vairāk nekā pusmiljons eiro ilgstošās sociālās aprūpes institūcijā aprūpētāju atalgojuma nodrošināšanai. [Finansējumu] Pašvaldības faktiski varēja izmantot arī šī pakalpojuma apmaksai. Sanācis ir tā, ka, plānojot 2024. gadu, šis finansējums vairs nebija, un šis nekādā veidā nebija kompensēts. Protams, ir vērojams, ka cenu pieaugums ilgstošās aprūpes pakalpojumiem, piemēram, vidēji par 20% iepirkuma rezultātā tika palielinātas cenas iepirktajiem pansionāta pakalpojumiem." pauda Moors.
Piemēram, Rīgas sociālās aprūpes centrā "Mežciems" ir 200 klientu vietas, un uz šo brīdi tās visas ir aizņemtas. Rindā uz pansionātu jāgaida seši mēneši, iestāde ik dienu saņem zvanus ar jautājumiem par to, kad varēs iestāties šeit.
Sociālā aprūpes centra "Mežciems" direktore Solvita Rudoviča pauda: "Šobrīd ir tā, ka uzsākas remontdarbi vienā gaitenī. Tas nozīmē to, ka tad mēs nesamazinām vietu skaitu, zinot šo grūto situāciju, bet mēs varbūt mazliet saspiežamies un esam tādos ne tik komfortablos apstākļos varbūt. Bet tas ir īss posms, remontdarbu laikā."
Turklāt cilvēku, kam vajag pansionātu pakalpojumu, ne tikai paliek vairāk, bet pasliktinās arī veselības stāvoklis, kādā cilvēki nonāk aprūpes namā. Rudoviča stāstīja: "Pēdējos gados šo cilvēku veselības stāvoklis ir smagāks, kritiskāks. Tagad arī mums pagājušajā nedēļā iestājās viena kliente ar zondes barošanu. Ir cilvēki, kuri ir visu laiku pieslēgti, piemēram, pie mākslīgās ventilēšanas aparāta."
Visā Rīgā rindā pašlaik uz aprūpes namiem gaida vairāk nekā 900 cilvēki. Situācija ir dramatiska – par to liecina fakts, ka pašlaik varot uzņemt piecus cilvēkus mēnesī un katru dienu dome saņemot četrus iesniegumus.
Moors piebilda: "Ja šī rinda palielinās līdz pusgadam vai vēl ilgāk, kā tagad ir, tas, protams, rada neapmierinātību."
Rindas uz pansionātiem ir cieši saistītas arī ar naudu, jo vairums gaida uz pašvaldības līdzfinansētu vietu. Ja tagad nesāktu tērēt decembra naudu, rindas tikai augtu un augtu neapmierinātība. Kādam tas var būt veselības un pat dzīvības cenā.
"Šodienas lēmums ir par to, ka jārisina tūlīt, jo es paredzu, ka pirmā virzība rindā varētu notikt, sākot no rītdienas. Patiešām. Ir viena daļa, ap 130 cilvēkiem, kas šobrīd atrodas sociālās aprūpes institūcijā, par ko maksā viņi paši un viņu tuvinieki pilnu cenu, kas ģimenes budžetam ir diezgan liela slodze," pastāstīja Moors.
Pansionāta pakalpojums piedzīvojis arī sadārdzinājumu. Pērnā gada nogalē pansionātos reālās izmaksas vienam cilvēkam uz dienu bijušas par apmēram 60 centiem lielākas, nekā iekļauts šī gada budžetā. Tas gadā dodot dažus simtus tūkstošu eiro vairāk – tā lēsa Rīgas domes opozīcijas deputāts Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie"), kurš gan neuzskata, ka tas ir galvenais problēmas iemesls
"Redzot šo situāciju, ka veidojas arvien lielāka rinda uz ilgstošo sociālo aprūpi, būtu bijis nepieciešams pieņemt budžeta grozījumus, kuros pārliktu finansējumu – vai nu no gada beigām uz ilgstošo aprūpi, vai, piemēram, no kādas citas programmas, kaut vai no tās "aprūpe mājā", kurā šobrīd ir liels iztrūkums. Ja grozījumu būtu pieņemti, tad tik liels iztrūkums neveidotos, jo cilvēki, kuri gaida rindā uz institucionālo aprūpi un saņem "aprūpe mājās" pakalpojumu, kas viņiem uz šo brīdi ir dārgāks, būtu nonākuši pansionātos, un pašvaldība būtu iztērējusi mazāk naudas. Problēma ir tajā, ka domes priekšsēdētājs nav virzījis šādus grozījumus. Attiecīgi rīdzinieki ir pārmaksājuši par pakalpojumu "aprūpe mājas", jo cilvēki nevar nonākt institucionālā aprūpē." pauda deputāts.
KONTEKSTS:
Finansējuma trūkuma dēļ Rīgā izveidojusies kritiska situācija sociālās aprūpes jomā – galvenokārt saistībā ar aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pilngadīgām personām pakalpojumiem.
Lai nodrošinātu pansionātu pakalpojumu, Rīgai 2024. gadam nepieciešami papildu 581 278 eiro, savukārt, lai 2025. gadā nodrošinātu finansējumu šogad papildus finansētajām 390 vietām un turpinātu samazināt rindu, nepieciešami vēl aptuveni 3,7 miljoni eiro.
Aprūpes mājās pakalpojumam 2024. gadā trūkstošais finansējums līdz gada beigām ir ap 4,9 miljoniem eiro, bet 2025. gadam – ap 7 miljoniem eiro.
Pašvaldības Labklājības departaments norādījis, ka ievērojami pieaudzis cilvēku skaits, kas gaida rindā uz šiem pakalpojumiem, kā arī rindā gaidīšanas laiks audzis no trim mēnešiem pērn līdz sešiem mēnešiem šogad. Sociālās aprūpes pakalpojumu saņēmēju skaita pieaugumu saista ar sabiedrības novecošanos. Labklājības departaments uzsvēris, ka Rīga nespēj nodrošināt šos pakalpojumus atbilstoši pieprasījumam un rīdzinieku objektīvajām vajadzībām.
