NBS: Rēzeknes novadā nokritušais Krievijas «Šahed» drons bija aprīkots ar sprāgstvielu

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie") norādīja, ka notikušais ir ļoti nopietns ārkārtas incidents Latvijā. Šobrīd pie austrumu robežas pastiprināta bruņoto spēku klātbūtne.

Kalniņš pastāstīja, ka no Baltkrievijas ielidojušais drons nokritis Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā. Tas ir "Šahed" tipa drons, kas atbilst Krievijā lietotajiem droniem, ko tā plaši pielieto izvērstajā karā pret Ukrainu. Šobrīd savākti visi lietiskie pierādījumi un notiek padziļināta drona sastāvdaļu analīze.

NBS Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis pastāstīja, ka drons bija aprīkots ar sprāgstvielu, kas uz zemes pēc drona nokrišanas iznīcināta. 

Kalniņš pauda, ka pēc situācijas analīzes un monitoringa secināts, ka drons nebija speciāli mērķēts uz Latviju. Vienlaikus Sprūds apstiprināja, ka var uzskatīt, ka šis agresorvalsts drons bijis vērsts pret demokrātiski brīvo sabiedrību, Krievijas kaimiņvalsti Ukrainu. Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka diskusijas par to, vai šis drons bija vai nebija ar ļaunprātīgu nolūku tēmēts uz Latviju, ir otršķirīgas, primārais ir tas, ka Latvijas gaisa telpu pārkāpa agresorvalsts drons, un tieši šādi šī situācija tiek vērtēta.

Masulis papildināja, ka šobrīd ir jāizmeklē tas, kāpēc drons nomaldījies un brīvi dreifējis Latvijas virzienā.

Kalniņš apstiprināja, ka tas bija militārā pielietojuma drons ar kaujas galviņu, kas nesprāga un kuru pēc tam jau uz zemes neitralizēja NBS vienība. NBS izmeklēšanā vēl skaidro, vai drons pats piezemējās, vai nokrita.

NBS uz robežas "nešaudās pa labi, pa kreisi" 

Kalniņš norādīja, ka NBS situāciju ar dronu monitorēja jau "no sākuma, kad tas jau redzēts kaimiņvalstī".

Arī Gaisa spēku komandieris uzsvēra, ka, "tiklīdz drons tuvojās, tā mēs ar savām sistēmām viņu redzējām", bet detalizētāk par drona izsekošanu nestāstīja, jo tā ir informācija, kas saistīta ar valsts aizsardzības spējām.

Kalniņš skaidroja –

lai pieņemtu lēmumu dronu iznīcināt, ir jābūt pilnai pārliecībai, ka tas nav civilais objekts, piemēram, kāds deltaplāns vai neliela lidmašīna, kas aizmirsusi ieslēgt atpazīšanas iekārtas.

Masulis atzīmēja, ka zemu lidojošus un maza izmēra dronus ir grūti pārskatīt.

Izvērtējot visus faktorus, NBS rīkojās atbilstoši pieņemtajam lēmumam, norādīja Kalniņš, plašāk neskaidrojot, kāds tieši tas bija.  

Viņš arī sacīja, ka NBS "pa labi, pa kreisi nešaudās uz robežas", lai notriektu jebkurus aizdomīgus objektus, jo arī iepriekš ir bijuši gadījumi, kad Baltkrievijas lidaparāti ielido Latvijas teritorijā nejauši, un ir jāpārliecinās, ka tas nav kaujas aparāts, kas apdraud mūsu valsti.

Jautāts, vai šādi incidenti nevarētu atkārtoties, Kalniņš atbildēja ar pretjautājumu: "Vai karš Ukrainā ir beidzies?" Kamēr karš turpinās, nevar pateikt, ka kaut kas tāds neatkārtosies, sacīja Kalniņš, uzsverot, ka Latvijas armijai un sabiedrotajiem ir kopīgas spējas, lai sargātu Latvijas teritoriju.

Tikmēr aizsardzības ministrs Sprūds minēja, ka līdzīgos gadījumos Polijā un Rumānijā bija paceltas gaisā viņu bruņoto spēku lidmašīnas F-16, kuru Latvijai nav, "mums ir gaisa patrulēšana". Ministrs atklāja, ka pēc šī incidenta Latvija iniciēs NATO partneriem, ka ir jāstiprina NATO Austrumu flanga gaisa aizsardzības un patrulēšanas operativitāte.

Saistībā ar incidentu otrdien, 10. septembrī, sasaukta Nacionālās drošības padomes sēde.

Sārts: Incidents nav liels pārsteigums

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts Latvijas Radio norādīja, ka šāds incidents nav liels pārsteigums, jo teritorijas, kas nav īpaši tālu no Latvijas, tiek izmantotas, lai dronus laistu uz Ukrainu. Tāpat Krievija šogad ir krietni kāpinājusi savas hibrīdoperācijas Rietumos, organizējot sabotāžas, iejaucoties vēlēšanās. Šobrīd Latvijā norit visaptverošas militārās mācības "Namejs", kas ir vēl viens iemesls, kāpēc varētu tikt pieņemts lēmums par drona ielaišanu Latvijas gaisa telpā, sacīja Sārts:

"Pirmkārt, mums kaimiņos ir valsts, kas veic ļoti brutālu karadarbību ārpus jebkādām civilizācijas normām citā kaimiņvalstī. Otrkārt, šī kaimiņvalsts ir gatava veikt dažāda veida hibrīdoperācijas pret Rietumiem, vienlaikus nav gatava uzsākt karu ar NATO. Šī [situācija] vienkārši nodemonstrē to, ka, jā, protams, mūsu kaimiņš, ir gatavs uz dažādām eskalācijām, bet uz pilnu konfrontāciju ar NATO viņš nav gatavs. Šajā ziņā tas to nodemonstrē, nevis ir ko mainījis."

Tikmēr bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, nozares eksperts Jānis Garisons vērtēja, ka pēc svētdien publiski skaidrotā varēja rasties priekšstats, ka notikušais nav tik nozīmīgs: "Radās tāds iespaids, ka mēs tomēr mēģinām mazliet "nokušināt" to visu un necelt to tādā līmenī, kāds šis incidents patiesībā ir. Tāds būtu mans spriedums."

Garisons arī norādīja, ka risks, ka drons, kas zaudējis vadību, tomēr varētu trāpīt civilā infrastruktūrā, ir pietiekami liels: "Skaidrs, ka Krievijas puse un Baltkrievijas puse ir skatījusies uz mūsu reakciju. Un attiecīgi izdara secinājumus gan par mūsu procedūrām, gan par to, ko mēs redzam, ko mēs neredzam."

Ukrainas ziņu aģentūrai "Interfax-Ukraine" NATO pārstāve paudusi, ka NATO nav informācijas par to, ka Krievijas drona nokrišana Latvijā būtu apzināta rīcība, taču NATO norāda, ka šādas darbības ir bīstamas un bezatbildīgas.

KONTEKSTS:

Aizsardzības ministrija svētdien, 8. septembrī, informēja, ka Rēzeknes novadā ir nokritis Krievijas bezpilota lidaparāts.

Pirmatnējie dati liecināja, ka tas bijis militārās nozīmes Krievijas Federācijas bezpilota lidaparāts, kas Latvijas gaisa telpā ielidojis no Baltkrievijas.

NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš atklāja, ka bezpilota lidaparāts Latvijas gaisa telpā ielidojis sestdienas agrā rītā un tika uzreiz pamanīts.