Metālapstrādes nozarē darba process ir kļuvis digitāls, ražošanā arvien vairāk tiek izmantots arī mākslīgais intelekts. Pēc speciālistu domām, tieši šis apstāklis jau pēc 9. klases absolvēšanas mudina jauniešus izvēlēties mācības inženiertehniskajā jomā.
"Jaunietis ir ne tikai virpotājs, frēzētājs, metinātājs. Viņš jau mācās digitālā vidē, viņš strādās pēc tam digitālā vidē. Dabiski, daudzi darbi ir palikuši arī tādi, kādus mēs pazinām iepriekš, bet arī tā vide mainās," sacīja Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Eniņš.
Asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds norādīja, ka šogad visā Latvijā profesionālajās skolās un tehnikumos ir veiksmīgi nokomplektētas metālapstrādes programmu mācību grupas:
"Komplektācija pietiekami laba. Cits stāsts, vai visi tiek līdz galam. Tā interese ir. Mēs strādājam, lai viņa nepazustu un būtu vēl lielāka."
Mašīnbūves un metālapstrādes asociācijas projektu vadītājs Didzis Avišāns uzteica topošo speciālistu apņēmību: "Puiši vienmēr ir bijuši tādi, kas nāk. Viņiem kaut ko vajag pataustīt, viņiem kaut ko vajag padarīt. Tajā brīdī, kad viņiem iepatīkas kaut kāda viena lieta, viņš pie tās arī paliek un turpina attīstīt."
Skolnieks Kārlis Ķempe: "Tehnoloģijas man patīk, jā, tā ir! Man tētis ir inženieris, tā kā varbūt es varētu, jā."
Skolnieks Jēkabs Kabaks: "Es no "lego" visādas ierīces taisu. Jā! Es nākotnē varētu būt inženieris."
Šobrīd metālapstrādes nozarē nodarbināti aptuveni 25 000 darbinieki.
Pievienotā vērtība no nozares kopējā apgrozījuma ir 33% jeb 830 miljoni eiro.
Grīnfelds atklāja, ka nozarē ir konkurence uz kvalificētiem speciālistiem: "Protams, paliek spēkā nosacījums, ka tam speciālistam ir jābūt tiešām kvalificētam, ar labu attieksmi."
Eksperti norādīja, ka jauniešiem lielākais klupšanas akmens mācību procesā ir zināšanu trūkums matemātikā un fizikā, tādēļ šos priekšmetus iesaka mācīties padziļināti jau skolas solā.
