ĪSUMĀ:
- Kariņš piedāvājis koalīcijas partneriem mainīt ministrus.
- Piedāvā mainīt atbildību par VARAM, Ekonomikas ministriju un Ārlietu ministriju.
- Pretējā gadījumā JV veidos valdību ar ZZS un "Progresīvajiem".
- NA Kariņa piedāvājums ir neskaidrs, bet to vēl vērtēs partijas sanāksmē.
- AS gandarīta, ka premjers palicis pie trīs spēku koalīcijas; detaļas vēl slīpēs.
- "Progresīvo" ieskatā šīs piedāvājums esot "bēdīgs rezultāts".
- ZZS prognozē – ja esošā vadība turpinās strādāt, tā turpinās stagnēt.
- Politoloģe: Kariņa piedāvājums varētu atdzīvināt valdību.
Ideja par paplašināšanu atmesta
Premjers Kariņš trešdien piedāvāja: tā kā esošajiem koalīcijas partneriem ir principiāli iebildumi pret koalīcijas paplašināšanu (NA nevēlas strādāt kopā ar "Progresīvajiem", bet AS neredz iespēju sadarboties ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS)), paplašināšanu likt pie malas.
Taču, lai esošajā koalīcijā iepūstu jaunu dzīvību jeb vairotu dinamismu, kā tur pašlaik pietrūkstot, premjers piedāvāja veikt izmaiņas ministru portfeļu sadalījumā: pašlaik vakantajā ārlietu ministra amatā varētu strādāt NA Saeimas deputāts Rihards Kols, kurš ir šajā jomā pieredzējis kā ilggadējs Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs, JV uzņemtos atbildību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), kuru pašlaik vada Māris Sprindžuks no AS, bet AS tā vietā tiktu ekonomikas ministra amats, kurā pašlaik ir Ilze Indriksone no NA.
Šādi tiktu saglabāts partiju ietekmes līdzsvars, bet galvenokārt rokāde esot saistīta ar vēlēšanos, lai ekonomikas jomu pārņemtu AS.
Premjers skaidroja: ""Apvienotais saraksts" ilgstoši ir uzstājis, ka viņiem ir risinājumi mūsu valsts ekonomikā; viņiem ir cilvēki, kas tiešām nāk no praktiskās uzņēmējdarbības, kuri izjūt uz savas ādas varbūt drusku asāk nekā tādi, kas ir ilgstošāk strādājuši valsts pārvaldē vai pat politikā. Šādiem cilvēkiem jādod tiešām iespēja nākt talkā, es uzskatu, lai iegūtu šo dinamismu, lai tieši ekonomikā viņa ir jūtama."
Kariņa piedāvājumā arī paredzēts, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja amatu no NA pārņemtu JV, turklāt koalīcija parakstītu memorandu par vairākiem paveicamajiem darbiem, kā arī apņemtos nākamā gada budžeta veidošanā atteikties no ministriju atsevišķajām prioritātēm, uzmanību pievēršot valdības kopējām prioritātēm, to skaitā aizsardzībai un drošībai.
Ja koalīcijas partneri šim piedāvājumam nepiekrīt, Kariņš gatavs veidot jaunu koalīciju ar ZZS un "Progresīvajiem", ar kuriem jau ilgāku laiku risina sarunas par dažādiem valdībai svarīgiem jautājumiem – šo procesu Kariņš trešdien nodēvēja būtībā par valdības veidošanas sarunām.
Neskaidrs solis, bet virziens esot pareizs
Koalīcijas partneri piedāvājumu vērtē atšķirīgi, piemēram, NA deputāts, pašreizējais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Jānis Dombrava izteicies, ka Kariņa argumentācija pagaidām ir neskaidra, bet partijas sanāksmē trešdien šo jautājumu vēl plānots analizēt sīkāk.
"Ir aspekti, kas tur ir viennozīmīgi pozitīvi: tas, ka Kariņa kungs ir atzinis, ka šo trīs partiju koalīcija turpina darboties. Attiecībā uz šiem darāmajiem darbiem vismaz tā, kā tie ir noformulēti, tur var būt vēl sīki precizējumi, bet tur lielas pretrunas vairs nav saskatāmas," atzīmēja Dombrava.
Dombrava arī aizrādīja, ka NA nepieņemama esot JV pusē jūtamā piekāpība attieksmē pret Krievijas pilsoņu statusu Latvijā, taču esot apsveicami, ka beidzot valdības vadītājs novērtējis Riharda Kola piemērotību ārlietu ministra amatam.
Savukārt Edvards Smiltēns no AS izteica gandarījumu, ka premjers palicis pie trīs partiju koalīcijas, kas arī esot loģiski, jo tieši tāda valdība jau tika izveidota pēc Saeimas vēlēšanām pagājušajā gadā kā visveiksmīgākais risinājums. Arī AS priekšlikumi, kā vairot valsts aizsardzības spējas un stimulēt ekonomiku, esot sadzirdēti un ietverti premjera priekšlikumos.
Smiltēns sacīja: "Lietas ir tiešām sadzirdētas, un konsenss ir panākts. Premjers ir licis galdā jautājumus, kas ir viņam svarīgi, šie pieci punkti, par kuriem mēs esam runājuši. "Apvienotais saraksts" ir licis pretī gan banku jautājumu – tātad kreditēšanu, kontu atvēršanu, kas ir kritiski svarīgi investīciju piesaistei, digitālo transformāciju. Tur ir virkne jautājumu, kas ir vērsti uz ekonomikas uzlabošanu, tas ir apsveicami."
AS gan esot jautājumi saistībā ar ministru amatu pārdali, esot jāsaprot, kāds konkrēti no tā būs labums valstij. Ministru maiņa esot diskutabla arī tāpēc, ka ieplānota īsu brīdi pirms budžeta sastādīšanas – tā nevarētu nākt par labu konkrētajām nozarēm, ja jaunam cilvēkam jāsāk strādāt jaunā jomā. Šos jautājumus AS skaidrošot sarunās ar Kariņu, vai viņa piedāvātie līdzekļi palīdz sasniegt nospraustos līdzekļus.
Pašlaik esot vairāk jautājumu nekā atbilžu, bet, pēc Smiltēna teiktā, tās jau esot nianses; galvenais, ka Kariņš ir gatavs tam, ka esošā koalīcija turpina strādāt.
Gan AS, gan NA esot vēl daudz jautājumu saistībā ar iecerēto ministru rokādi.
Atbildes uz jautājumiem koalīcijas partneri cer saņemt ceturtdien, tiekoties ar premjeru.
Savukārt "Progresīvo" ieskatā šīs piedāvājums esot "bēdīgs rezultāts" un apliecinot, ka notikusi veiksmīga politiskā šantāža no NA un AS puses. ZZS prognozē – ja esošā vadība turpinās strādāt, tā turpinās stagnēt.
Politoloģe: Kariņa piedāvājums varētu atdzīvināt valdību
Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle Latvijas Radio intervijā vērtēja, ka "šis ultimāts bija vienīgā iespējamā" Kariņa izeja no situācijas.
Politoloģe sacīja: "Skaidrs, ka strādāt tāpat kā līdz šim īsti nav iespējams – gan sabiedrība, gan prezidents norādījis uz kūtro valdību darbu."
Kopumā Metla-Rozentāle uzskata, ka Kariņa piedāvājums ir pietiekami loģisks un "šī loģika varētu atdzīvināt valdību". Politoloģes ieskatā AS ir vairāk apmierināts ar iespējamo valdības nākotnes scenāriju, bet NA esot neizpratnē.
Politoloģe norādīja, ka, iespējams, ministru portfeļu maiņa liks partijām atkāpties no savām "stingri nospraustajām pozīcijām", no kurām politiskie spēki nav spējuši izkāpt ārā.
KONTEKSTS:
Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība sāka šūpoties pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam. Tādēļ valdību veidojošās partijas "Jaunā Vienotības" kandidātu Edgaru Rinkēviču par prezidentu ievēlēja ar opozicionāru — Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" — balsīm.
Pēc prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar ZZS un "Progresīvajiem". Līdzšinējie partneri – Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS) – iebilda koalīcijas paplašināšanai un boikotēja sarunas.
Tikmēr "Jaunā Vienotība" sarunās ar ZZS un "Progresīvajiem" atrada kompromisus jautājumos par reformām izglītībā, Stambulas konvenciju, valsts uzņēmumu akciju tirgošanu biržā un citos jautājumos. Tieši šo jautājumu raitākai risināšanai Kariņš vēlējās paplašināt koalīciju.
Pēc ilgākas "Jaunās Vienotības" un tās līdera Kariņa klusēšanas par iespējamām izmaiņām valdībā Kariņš piedāvāja pašreizējiem koalīcijas partneriem – NA un AS – turpināt strādāt pašreizējā valdībā, mainot ministrus un atbildības jomas. Ja partneri tam nepiekritīs, Kariņš sāks jaunas valdības veidošanu ar ZZS un "Progresīvajiem".
