Ambīcijas iegūt šo amatu pirms vēlēšanām izrādīja arī citi koalīcijas partneri.
ĪSUMĀ:
- Mēnešus pirms EP vēlēšanām JV piedzīvoja "Kariņa lidojumu skandālu" un apgalvojumus par aplokšņu algām partijas birojā.
- Politologs: JV iespējamā uzvara vēlēšanas – pārsteidz, bet viņiem ir stabils elektorāts.
- Labs starts EP vēlēšanas dod JV labas kārtis sarunās par nākamo eirokomisāru, bet sagaidāmas diskusijas koalīcijā.
-
"Jaunās Vienotības" popularitāti iedragāja divi skandāli
"Atceramies, ka iepriekšējās divas reizes mēs vēlēšanās uzvarējām, tā ka no šī viedokļa lieliem pārsteigumiem nevajadzētu būt," iespējamos EP vēlēšanu rezultātus prognozēja Valdis Dombrovskis.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas noslēgumu "Jaunās Vienotības" birojā sanākušie partijas biedri atzīmēja priecīgā noskaņojumā. Pēdējos mēnešos padilusī partijas popularitāte pēdējā aptaujā pirms vēlēšanām sāka atjaunoties. Taču "Jaunā Vienotība" joprojām iepalika aiz Nacionālās apvienības.
Tādēļ saraksta līdera Dombrovska vēlēšanu dienā izteiktā cerība par uzvaru neizklausījās diez ko pamatota, nemaz nerunājot par citu kandidātu tēmēšanu pat uz trijām vietām Briselē.
Uz "Jaunās Vienotības" reitingu šogad iespaidu noteikti atstāja divi skandāli – bijušā premjera Krišjāņa Kariņa dārgie lidojumi un bijušā partijas biedra Normunda Orleāna izteikumi par iespējamām aplokšņu algām "Jaunās Vienotības" birojā. Pēdējo partijā uzskata par labi režisētu melno kampaņu.
"Tas patiešām noņēma kaut kādu spēku, bet es uzskatu, ka "Jaunā Vienotība" ir izturējusi šo ārkārtīgi spēcīgo spiedienu, ir saglabājusi pašcieņu, ir saglabājusi stāju un ticību sev, un es ceru, ka mūsu vēlētājs to novērtēs," cerību pauda Dace Melbārde (JV).
Par partijas finansēm Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka pārbaudi, bet lidojumu organizēšanu izmeklē kriminālprocesā.
Politologs: JV ir stabils un labi organizēts elektorāts
Sestdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas vakara gaitā "Jaunās Vienotības" optimisms pieauga. Pirmās neoficiālās ziņas no iecirkņiem tomēr deva signālus, ka atsevišķās vietās viņiem izdevies apsteigt aptauju līderus – Nacionālo apvienību.
Svētdien jau konkrētāk, saskaņā ar neoficiālu informāciju, iezīmējās "Jaunās Vienotības" un "nacionāļu" līderpozīcijas. Attiecīgi katra varētu dabūt pa divām vietām eiroparlamentā.
"Ja runā konkrēti par "Vienotības" rezultātiem, man tas ir pārsteigums, bet to var izskaidrot," atzina politologs Juris Rozenvalds.
Politologs uzskata, ka neapšaubāmi vilcējs "Jaunās Vienotības" kampaņā bija eirokomisārs Dombrovskis. Tomēr arī pārējā komanda, viņaprāt, bija gana spēcīga un spēja pārliecināt vēlētājus aiziet nobalsot.
"No visām tām partijām astoņām, kas bija priekšgalā, manuprāt, tieši "Vienotībai" savā ziņā ir vislabāk organizētais elektorāts, stabilais, kodolelektorāts. Es to nosauktu kā proeiropeiski orientētu birokrātiju lielā mērā. Ne tikai, protams, bet šie cilvēki, kuri ar tām vērtībām, ko pauž "Vienotība" un ar skaidru orientāciju uz Eiropas Savienību, saskata kaut ko tuvu sev," vērtēja Rozenvalds.
Labs starts EP vēlēšanas dod JV labas kārtis sarunās par nākamo eirokomisāru
"Jaunajai Vienotībai" labais starts Eiropas Parlamenta vēlēšanās dod labākas kārtis rokās pirms sēšanās pie sarunu galda ar koalīcijas partneriem par nākamo eirokomisāru.
Uz šo amatu pretendē esošais Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, saraksta pirmais numurs Valdis Dombrovskis.
Taču "Progresīvie" ir apšaubījuši "Vienotības" līdzšinējās monopoltiesības uz šo portfeli, un arī Zaļo un Zemnieku savienība kongresā eirokomisāra amatam izvirzīja ekonomikas ministru Viktoru Valaini.
"Šajā gadījumā mēs uzticamies premjerei, es domāju, ka mums būs arī sarunas par šo tēmu," LTV diskusijā pēc iecirkņu slēgšanas pauda Valainis.
Bet "Progresīvo" pārstāvis Andrejs Šuvajevs sprieda, ka "būtu tikai normāli un saprātīgi, ja koalīcijā mēs runātu par to. Protams, ka mēs arī gaidīsim no premjeres to pirmo soli, redzējumu un skatījumu, bet es domāju, ka tāda saruna būs."
Ministru prezidente Evika Siliņa vēlēšanu naktī vēl nesteidza nosaukt, kuru virzīs kā nākamo eirokomisāru no Latvijas.
"Līdz šim un vienmēr tas ir bijis premjera izvirzīts kandidāts, kuru var, protams, apspriest koalīcijā, un tā kā mēs esam diezgan koleģiāla koalīcija, es noteikti to arī darīšu," solīja Siliņa.
Viņa gan diezgan skaidri norādīja, ka komisāram jābūt tādam, kuram nav vajadzīgs laiks, lai iestrādātos. Noprotams, ka par priekšrocību viņa uzskata piederību Eiropas Tautas partiju grupai, kurā ietilpst "Jaunā Vienotība".
"Man ir svarīgi, lai mūs pārstāvētu cilvēks, kas var Latvijas intereses pārstāvēt tiešām labi, kas ir cienīts arī citu kolēģu vidū, viņam noteikti jābūt tikpat labam kā Valdim Dombrovskim," pauda premjere.
Jau vēlēšanu kampaņas laikā oponenti pārmeta "Jaunajai Vienotībai" vēlētāju maldināšanu, jo saraksta pirmais numurs Dombrovskis visdrīzāk EP nestrādās, bet kļūs par komisāru ES izpildvarā.
Uz to arī vēlēšanu naktī norādīja Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars, sakot, ka "Nacionālās apvienības ieskatā, kārtība, ka premjers un valdība izvirza komisāru, pati par sevi varētu būt pieņemama. Tas, kas mums šķiet būtisks šajā situācijā – ja "Vienotībai" bija skaidrs, kas būs nākamais [eirokomisāra amata] kandidāts neatkarīgi no vēlēšanu rezultāta, tad nevajadzēja, iespējams, mānīt vēlētājus un teikt, ka Valdis Dombrovskis grasās būt Eiropas Parlamenta deputāts."
Pērn rudenī "Jaunajā Vienotībā" par komisāra amatu bija saraksta līderu Dombrovska un Kariņa neformāla sāncensība. Taču tagad par Kariņu vēl ir jautājums, vai vēlētāji nebūs viņu pamatīgi strīpojuši vēlēšanu biļetenos.
Vēlēšanu naktī partijas birojā Kariņš tā arī neieradās, bet balsošanas dienā īpaši to komentēt negribēja.
"Mani interesē darbs valsts labad. Kā vēlētāji šodien lems, tā arī būs," sacīja ekspremjers. "Kā pēdējos sešus mēnešus par mani ir runāts, tai skaitā ārkārtīgi aplami, nu tas droši vien vēsturniekiem būs, ko konstatēt. Es skatos optimistiski uz priekšu."
KONTEKSTS:
Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas Eiropas Savienības valstīs notiek 6.–9.jūnijā, Latvijā nobalsojuši vismaz 520 045 jeb 33,77% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati. Tā ir tikai nedaudz lielāka aktivitāte kā EP vēlēšanās 2019. un 2014. gadā.
Balsu skaitīšanas rezultāti atsevišķās dalībvalstīs kļūs zināmi svētdien ne agrāk kā plkst. 21 pēc Latvijas laika, bet pirmās prognozes par vietu sadalījumu EP jaunajā sasaukumā varētu parādīties pēc plkst.23.
Latvijā vēlēšanu rezultāti būs zināmi līdz ar pēdējā Eiropā esošā balsošanas iecirkņa slēgšanu. Šoreiz visilgāk strādājošais iecirknis atrodas Itālijā, un tas tiks slēgts svētdien plkst. 24 pēc Latvijas laika jeb tieši pusnaktī uz pirmdienu, 10. jūniju.
Neoficiālie dati par rezultātu tendencēm liecina, ka Eiroparlamenta vēlēšanās Latvijā lielāko balsu skaitu varētu būt ieguvušas "Jaunā Vienotība" un Nacionālā apvienība.