Kurzemē ieviests jauns zemessargu pamatapmācības modelis; pirmās atsauksmes ir pozitīvas

Šogad vairāk nekā 100 cilvēku Kurzemē iestājušies zemessardzē un pabeiguši militāro pamatapmācību, kas šobrīd Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē notiek pēc jaunā modeļa. Tagad apmācības ilgst septiņas dienas, kopumā tās ir trīs nedēļas, kas tiek sadalītas vairākos posmos. Iepriekš zemessargi mācījās nedēļas nogalēs vai 21 dienu ilgā nometnē. Nedēļas nogaļu apmācībām brīvdienās bijuši savi mīnusi, jo cilvēkiem bijis grūtāk koncentrēties mācībām nekā tagad, kad tās notiek intensīvi un nedēļas garumā.

ĪSUMĀ:

  • Zemessardzē pērn iestājās aptuveni 2500 cilvēku. 500 no tiem iestājās Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē.
  • Šajā brigādē ir izveidots jauns apmācību modelis.
  • Apmācības ilgst septiņas dienas, kopumā trīs nedēļas.
  • Tās sadala vairākos posmos, apmācības ir intensīvas. 
  • Iepriekš apmācības notika brīvdienās, kad bijis grūtāk koncentrēties.
  • Apmācības notiek poligonā "Mežaine", un pirmās atsauksmes ir pozitīvas – palielināta fiziskā un psiholoģiskā noturība.
  • Poligonā "Mežaine" nākotnē varētu uzņemt 400 karavīrus no Valsts aizsardzības dienesta.

Kurzemē ieviests jauns zemessargu pamatapmācības modelis; pirmās atsauksmes ir pozitīvas
00:00 / 04:49
Lejuplādēt

Salīdzinot ar laiku, kad sākās karš Ukrainā, šobrīd interesentu skaits stāties zemessardzē ir sarucis, taču tas joprojām ir vismaz par 20% augstāks nekā pirms Krievijas iebrukuma, interese saglabājas. Pagājušajā gadā Zemessardzes 4. Kurzemes brigādē iestājās aptuveni 500 jauno zemessargu, bet Latvijā kopumā – ap 2500 cilvēku, stāstīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts.

Zemessargu pamatapmācībai Kurzemē tiek izmantots poligons "Mežaine" Skrundas apkārtnē, kas pielāgots mācību vajadzībām, nepieciešamā infrastruktūra arvien tiek papildināta.

"Tas ir diametrāli pretēji kā līdz šim, vienmēr nedēļas nogalēs un brīvajā laikā, tagad nolēmām 21 dienu sadalīt pa nedēļām. Modelis ļauj plānot cilvēkiem savu laiku, jo pa nedēļai apmācība – trīs nedēļas pa septiņām dienām, 21 diena tieši pamatapmācībai.

Uz mums jau skatās arī pārējās brigādes, vēro, kā mums ies. Pagaidām tās ir divas plūsmas, kas bijušas, atsauksmes ir labas.

Skatāmies uz kvalitāti, lai mēs to sasniegtu, apmācību process nedrīkst būt sadrumstalots. Protams, zemessardze ir brīvprātīga organizācija, mēs nevaram iesaukt dienestā un mēnesi no vietas trenēt, bet mēs tomēr skatīsimies virzienā, ka apmācību dienas ir ilgākas nekā nedēļas nogales, lai sniegtu nepieciešamās zināšanas, kas zemessargam ir nepieciešamas krīzes gadījumā," skaidroja pulkvedis Rieksts.

Zemessardzes pamatapmācībā nonāk dažādi cilvēki. Ne tikai dažādu profesiju, bet arī ar atšķirīgu fizisko sagatavotību un raksturu. Ne vienam vien šāds pārbaudījums kļūst par emocionālu notikumu, īpaši jauniem cilvēkiem, kuriem mūsdienās arvien biežāk konstatē vāju fizisko sagatavotību, tad instruktoriem jāspēj sniegt arī psiholoģisku atbalstu. Ir brīži, kad cilvēki izplūst asarās un tas pat maina viņu dzīvi.

"Katram zemessargam iemācām sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, kā tas ir jādara pareizi. Pēc pamatapmācības es zinu, ka esmu pilsoni padarījis spēcīgāku, ātrāku, gudrāku, pacietīgāku un ļoti labi apmācījis.

Viņš varēs daudz ko iemācīt savam bērnam, viņš uz ielas varēs sniegt pirmo palīdzību. Viņš vienkārši būs jaudīgāks, mēs esam padarījuši Latvijas pilsoni spēcīgāku.

Man liekas, ka tas ir baigi forši!" stāstīja Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba Operatīvās pārvaldes Apmācību daļas priekšnieks Gints Homanis.

Pamatapmācību šogad aizvadījusi jaunā zemessardze no Saldus puses Laura Millere. Jaunā sieviete atklāja, ka apmācības viņas fizisko un psiholoģisko noturību ir tikai uzlabojušas. Sieviete ir auklīte bērnudārzā, devusies dekrētā, arī pārtraukusi apmācības zemessardzē, bet tagad tās ir godam pabeigusi. Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona zemessardze uzsvēra, ka nedēļu apmācība ir intensīvāka un ļauj vairāk saliedēties, arī savstarpēji palīdzēt psiholoģiski nepadoties.

"Caur grūtībām ir jāiztur, jāsaņem sevi rokās, ir lepnums par sevi, ka esi varējis saņemt sevi rokās. Man ir jāaiziet līdz beigām, jāizbrien tas grāvis, man ir jāaiznes soma līdz nometnei un ir jāiztur. Es negribēju būt tā, kura nepabeidz, vai tā, kura izkrita," stāstīja zemessardze Millere.

Savukārt Gunārs Vasiļevskis pēc profesijas ir inženieris un strādājis metālapstrādē, bet šobrīd viņš apsver iespēju turpināt darbu militārās struktūrās. Zemessardzes apmācību laikā iegūtā pieredze, viņaprāt, ir neatsverama.

"Tā bija, kad tie dēmoni nāk ārā. Sāc domāt, kam man tas viss ir vajadzīgs. Vai tiešām tas ir nopietni, kāpēc mums tas vispār jādara.

Kad esam viens otru vilkuši, esam saliedējušies, tad pārcilā galvā, saproti, ka nemaz jau tik traki nebija, tas bija labi, jo saprati, ka robežas ir daudz lielākas. Tas, ko vari turēt, tas, ko vari nest. Varu daudz vairāk, tā mēs jebkurš varam," norādīja Vasiļevskis.

Tikmēr mācību bāzē, kur agrāk atradās bijušais padomju armijas lokators, pašlaik notiek teritorijas atmežošana. Tur paredzēts veidot netiešā uguns atbalsta platformu mīnmetējiem. Mācību bāze nepārtraukti tiek pilnveidota, tā gatavojoties arī 2029. gadam un laikam, kad "Mežainē" varētu uzņemt valsts aizsardzības dienesta 400 karavīrus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti