Tieslietu ministrija par šiem pārkāpumiem rosina noteikt sodu līdz vienam gadam cietumā. Savukārt deputāti no "Jaunās Vienotības" par tiem rosināja paredzēt līdz trīs gadiem aiz restēm. Pirms komisijas vairākums šo ieceri noraidīja, to centās pamatot Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins: "Ja procesa virzītājs redz, ka cilvēks kārtējo reizi pārkāpj aizliegumu un saprotams, ka tas ir jau padsmitais gadījums, tad procesa virzītājs, es domāju prokuroru, var rosināt noteikt brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem vai diviem ar pusi gadiem. Jautājums, kāds varētu būt tas maksimums? Es piedāvāju trīs gadus."
Savukārt Tieslietu ministrijas Krimināltiesību departamenta direktore Indra Aizupe norādīja, ka trīs gadu cietumsodu likums paredz, piemēram, par spīdzināšanu vai personas novešanu līdz pašnāvībai. Viņa uzsvēra, ka sankcijas par dažādiem nodarījumiem jāveido samērīgas. "Sodi jāceļ tad, kad redzam, ka praksē piemēro maksimumu un ar maksimumu nepietiek," viņa piebilda.
Vairums deputātu tomēr piekrita Tieslietu ministrijas viedoklim, ka šādos gadījumos sods būtu līdz vienam gadam aiz restēm. Šīs debates liecina, ka diskusijas par sankciju termiņiem likumprojektu skatīšanas laikā vēl sekos.
"Mēs gribam mainīt attieksmi, mēs gribam mainīt domu, un to var izdarīt tieši tad, ja mēs pasakām – tas nav kriminālpārkāpums, par kuru maksimālais sods ir trīs mēneši. Tas ir noziegums, tas ir nopietni.
Principā mēs mēģinām tieši dot skaidru signālu gan procesa virzītājiem, gan arī tiem eventuāliem pārkāpējiem," sacīja Judins.
Komisijas priekšsēdētājs uzskata, ka soda apmēra palielināšanai varētu būt preventīvs efekts, ietekmējot procesa virzītāju domāšanu. Proti, ka vardarbība ģimenē nav maznozīmīgs ģimenes konflikts, bet gan noziegums. Tam piekrita arī biedrības "Centrs Marta" vadītāja Iluta Lāce, vienlaikus norādot, ka būtiskākais ir likuma piemērošana, attieksmes maiņa un sadarbība starp institūcijām.
"Par to starpinstitucionālo sadarbību es nedzirdēju atbildi, un starpinstitucionālā sadarbība ir ļoti nozīmīga, lai mēs varētu veidot vienotu, skaidru redzējumu vardarbības ģimenē novēršanai," norādīja Lāce.
Lielāka vienprātība ir par elektronisko uzraudzību varmākām. Tādējādi policija varētu ātrāk reaģēt, ja tiesas nolēmums liedz iespēju potenciālajam varmākam tuvoties apdraudētajai personai. Šo priekšlikumu paredzēts iesniegt uz otro lasījumu.
Vienlaikus Tieslietu ministrija likumā piedāvā iekļaut pastiprinošu pazīmi, ja draudi, vajāšana vai lieguma tuvoties neievērošana izdarīta pret radinieku, laulāto vai bijušo laulāto.
Šādos gadījumos maksimālo cietumsodu rosināts noteikt līdz trīs gadiem. Savukārt Kriminālprocesa likumā rosināts prioritizēt kriminālprocesus par vardarbību vai tās draudiem no tuvinieka vai bijušā laulātā. Attiecīgi šādus procesus iztiesāšanai būs jānodod četru nedēļu laikā.
Šos likumu grozījumus atzinīgi vērtē gan Valsts policijas, gan Ģenerālprokuratūras vadība, vienlaikus uzsverot nepieciešamību arī Valsts policijai dot iespēju noteikt varmākas elektronisko uzraudzību, par ko nepieciešami atsevišķi grozījumi.
"Šobrīd visi šie priekšlikumi saistīti ar to, ka noziegumi jau ir notikuši un mēs mēģinām kaut ko kontrolēt. Mums ir jādomā likuma iespējas, lai varētu šo personu uzreiz kontrolēt un ierobežot," norādīja ģenerālprokurors Juris Stukāns.
Par likumu grozījumiem pirmajā lasījumā vardarbības mazināšanai Saeima lems ceturtdien, 11. maijā. Izmaiņas likumos iecerēts pieņemt līdz vasarai.
KONTEKSTS:
16. aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983. gadā dzimusi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks uzdeva sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Saistībā ar Rusiņa meklēšanu amatu zaudēja Austrumzemgales policijas iecirkņa priekšnieks Rolands Bērziņš.
