ĪSUMĀ:
- Ministre Čakša: Naudas skolotāju algu celšanai un slodžu sabalansēšanai pietiek.
- Lielāks pieaugums būs tiem, kam ir bijusi mazāka stundas likme.
- LIZDA līdz 10. maijam lūgusi iesniegt aprēķinus un pierādījumus algu celšanai.
- Savukārt līdz mēneša beigām paredzēts lemt par skolu tīkla optimizāciju.
Izglītības ministre Anda Čakša no "Jaunās Vienotības" otrdien, 9. maijā, mediju pasākumā pauda, ka "viens no valdības deklarācijas lielajiem punktiem ir skolotāju atalgojuma pieaugums par 120%. Kopumā skolotāju atalgojumam un slodžu balansēšanai šogad novirzīti 93 miljoni eiro, mēs līdz "ekseļa" tabulām izgājām cauri, lai pārliecinātos, ka piešķirtais finansējums ir pietiekams viņu vajadzību nosegšanai".
Ministrijas Izglītības departamenta vadītāja Edīte Kanaviņa precizēja, ka ir apstiprināts rīkojums par pedagoga zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku līdz 2025. gadam, mainīti Ministru kabineta noteikumi par pedagogu darba samaksu un kārtību, kādā sadala tam paredzēto budžeta mērķdotāciju.
Viņa apstiprināja, ka zemākās darba algas likmes paaugstinājumu un darba slodzes sabalansēšanu izjutīšot visi pedagogi – sākot no bērnudārza audzinātājiem un beidzot ar augstskolu profesoriem, kā arī izglītības iestāžu atbalsta personāls, turklāt finansējums sasniegs katru pašvaldību.
"Šogad pirmais kāpinājums ir par 13,3% vispārējā un profesionālajā izglītībā, pirmskolas izglītībā – 15,8%, vienas stundas likme – 7,75 eiro. 30 stundu slodzei samaksa – 1020 eiro, 36 stundu slodzei – 1224 eiro. Pirmsskolai – par 40 stundām 1240 eiro," informēja Kanaviņa.
Šogad pedagogi algas pieaugumu piedzīvošot divas reizes – vēl arī 1. septembrī, bet nākamajos divos gados – vienu reizi, 1. janvārī.
Saskaņā ar plānoto, no šī gada septembra skolotāju zemākās darba algas likme būs 8,5 eiro stundā, sasniedzot 10,35 eiro stundā 2025. gadā, kā arī tiks sabalansētas slodzes.
"Visiem nauda pietiks, ņemot vērā šo minimālās likmes kāpumu un slodžu balansēšanu. Ir skaidrs, ka tas nebūs vienādi. Lielāks pieaugums būs tiem, kam ir bijusi mazāka šī stundas likme. Tiem, kam tā ir bijusi lielāka jau tagad, iespējams, pieaugums būs mazāks," atzina ministre.
"Protams, tāpat attiecībā uz slodžu balansēšanu. Jāsaprot, ka principā, lai noņemtu nost tās papildu darba stundas skolotājiem, principā no tādiem trīs pārslogotiem skolotājiem iznāk vēl viena vesela slodze jaunam skolotājam. Šobrīd būtu nepieciešami gandrīz 4000 jauni skolotāji, kas sāktu strādāt, vai arī sakārtots skolu tīkls, kas sakārtotu slodzes skolotājiem un ļautu adekvātas algas saņemt," sacīja ministre.
Arodbiedrība līdz 10. maijam lūgusi iesniegt visus aprēķinus, kā finansējums sasniegs savu mērķauditoriju. Lai tiktu galā ar kalkulācijām, ministri Čakšu turpmāk atbalstīs jauns padomnieks analītiskajos jautājumos Jānis Salmiņš, nācis talkā no Ekonomikas ministrijas.
Viņš žurnālistiem demonstrēja tabulas no Valsts izglītības informācijas – "skola, pilsēta Kurzemē, divas stundas nedēļā, algas pieaugums trīs līdz četru eiro apmērā, tas pedagogu ienākumu kopējā kontekstā neko daudz nemaina, pieaugums būtu 40 eiro. Otrs gadījums ar gandrīz 500 eiro algas pielikumu, situācijā, kad ir vairāk nekā viena slodze ar 28 kontaktstundām, pilnai slodzei atšķirība ir vairāk nekā 10 reižu".
Ministres jaunais padomnieks Latvijas Radio atzina, ka atalgojuma sistēma izglītības nozarē ir ļoti sarežģīta un necaurspīdīga, tā nav motivējoša jauniešiem, izvēloties pedagoga profesiju.
Par to, kā nauda nonāks katra pedagoga maciņā, papildu pierādījumus līdz 10. maijam tālab pieprasījusi arī nozares arodbiedrība.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga Latvijas Televīzijai apliecināja, ka LIZDA ministrijas aprēķinus joprojām gaida.
Savukārt līdz mēneša beigām paredzēts pieņemt lēmumus par skolu tīkla optimizāciju.
Plānots, ka skolēnu skaita kritērijus vairs nenoteiks pēc tā, vai skolēns mācās valstspilsētā, administratīvajā centrā vai mazākā pašvaldībā, bet gan pēc skolēnu blīvuma. Tas ļautu paplašināt to vietvaru skaitu, kurām piemērotu nosacīti mazākus skaitļus.
"Tātad tajā kategorijā, kurā kādreiz ietilpa tikai pierobeža, kur ir zems skolēnu blīvums, šobrīd mēs šīm pašvaldībām piepulcējam arī tās pašvaldības, kas ir Kurzemē, kur ir zems bērnu blīvums. Piemēram, Ventspils novads. Vai Alūksnes novads, un attiecīgi piemērotu līdzīgu kritēriju arī šīm izglītības iestādēm," klāstīja Kanaviņa.
IZM izstrādājusi trīs dažādus scenārijus ar atšķirīgiem kritērijiem. Katrā modelī aprēķināta arī tā ietekme uz skolu tīklu. Precīzus ciparus gan vēl nenosauc, jo vēl jāpanāk galīgā vienošanās ar pašvaldībām. "Man jāsaka, ka sarunās ar pašvaldībām mēs neesam saņēmuši kategoriskus iebildumus tiem kritērijiem, uz kādiem mēs varētu virzīties," atzina Kanaviņa.
Minimālais skolēnu skaits klasē nebūs vienīgais kritērijs. Vērā ņems arī, piemēram, attālumus līdz skolai. Šos gan nepatur noslēpumā. Mazāko klašu grupā sasniedzamību noteiks pēc ceļā pavadāmā laika, kas nedrīkstēs būt ilgāks par 40 minūtēm. Savukārt vecāko klašu grupām to noteiks pēc attāluma starp divām izglītības iestādēm, kas nedrīkstēs būt lielāks par 50 kilometriem. Pašvaldības pagaidām ar lēmumiem nesteidzas.
"Pašvaldības ir pa šiem gadiem par vienu trešdaļu skolu skaitu jau samazinājušas. Un tas turpinās. Tas nav nekāds jaunums, kas šodien tikai sāktos. Vienīgais, ko nevajadzētu izdarīt, ir pieņemt lēmumus, pirms šī darba grupa ir secinājumus izdarījusi," norādīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.
Skolu tīklu Latvijā mēģināts reformēt vairākkārt. Ir bijis zināms progress, taču ne pietiekams. Atsevišķās pašvaldībās trūkstot politiskās gribas to kārtot. Ministre pauda pārliecību, ka šoreiz būs citādi.
"Mēs šobrīd veiksim arī politiskās konsultācijas par visiem kritērijiem. Šodien mēs ieskicējam tikai tos principus, ar kādiem, beidzoties darba grupai, mēs varēsim startēt politiskajās diskusijās. Atrastu to labāko versiju, lai nodrošinātu visiem bērniem kvalitatīvu izglītību," sacīja ministre. "Šobrīd no valdības deklarācijas ir skaidrs, ka visi politiskie partneri ir gatavi tam, ka izglītība kļūst kvalitatīva."
Līdz šim ministrijas eksperti apbraukājuši 35 no 43 pašvaldībām. Skolu tīkla kārtošanas plānam jābūt gatavam 1. jūnijā.
KONTEKSTS:
Nesagaidot no valdības pedagogu algu palielināšanas grafiku, pedagogu arodbiedrības padome 24. aprīlī ar protesta gājienu sāka trīs dienu streiku.
Arodbiedrība prasīja politiķiem pildīt iepriekš septembrī, neilgi pirms 14. Saeimas vēlēšanām panākto vienošanos par darba samaksu. Tikmēr politiķi, tāpat kā pērn rudenī, atkal centās novērst streiku – valdība pedagogu atalgojuma grafiku apstiprināja sēdē otrdien, 18. aprīlī, bet noteikumus, kā cels pedagogu atalgojumu – piektdien, 21. aprīlī.
Streika laikā LIZDA panāca arī valdības lēmumu, kas paredz piešķirt papildus 4 168 067 eiro mērķdotācijām pašvaldībām visu pedagogu atalgojuma palielināšanai.
