Sasniegts jauns Saeimas sēdes ilguma rekords bez pārcelšanas uz nākamo dienu. Iepriekš ilgākā budžeta sēde bija 2008. gada decembrī par ekonomiskās krīzes grūtajiem lēmumiem 2009. gada budžetam. Šogad sēde par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga 23 stundas un 56 minūtes.
Opozīcijas deputāts Aleksejs Rosļikovs ("Stabilitātei!") plenārsēžu zālē pavadīto laiku sauca par spīdzināšanu. Arī parlamentāriete Linda Liepiņa ("Latvijas pirmajā vietā") pauda nožēlu, ka budžeta pieņemšana notika šādi.
Sēdi teju diennakts garumā nodrošināja gandrīz visu opozīcijas frakciju deputātu neatlaidīgie centieni aizstāvēt savus priekšlikumus.
"Noraidīti pilnīgi visi opozīcijas priekšlikumu, kas tikai apstiprina manu budžeta diagnozi – uzticības un drosmes trūkums," sacīja Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie").
"Es tiešām sajutos, ka esmu ar visu opozīciju nonākusi kā statiste teātri. Vāji iestudēta izrāde, kurā pateikts, kāds būs rezultāts. Statistiem lomu nebūs," pauda Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie").
To, ka opozīcijas priekšlikumi ir konstruktīvi, atzina ne viens vien politiķis, solot tajos ieklausīties. "Ar lielu uzmanību klausījos, un tie ir vērā ņemami, bija daudz racionālu priekšlikumu," sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība").
Noraidīto opozīcijas priekšlikumu liela daļa bija saistīta ar papildu finansējumu veselības aprūpei. Nozares ministre Līga Meņģelsone (deleģēta no "Apvienotā saraksta") budžeta debašu noslēgumā uzsvēra, ka darbs pie uzlabojumiem nozarē turpināsies: "Veselībai nav ne partijas piederības, ne pozīcijas un opozīcijas."
Debašu noslēgumā premjers uzsvēra, ka līdz ar budžeta pieņemšanu valdības darbs tikai sāksies, būs jāsakārto izglītības un veselības aprūpes sistēmas. Viņš arī skaidroja, ka "mums ir pienākums pieņemt valsts budžetu, un tik, cik tas laiks paiet, tik paiet, tas ir labi mūsu kopīgi ieguldīts laiks".
KONTEKSTS:
Saeima pēc gandrīz diennakts ilgām debatēm par šī gada budžetu un 13 pavadošajiem likumprojektiem ceturtdien, 9. martā, galīgajā lasījumā apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam", kurā 2023. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 14,673 miljardu eiro apmērā.
Valsts budžeta deficīts nākamgad plānots 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet IKP kritums – 0,6%. Jaunām valdības prioritātēm 2023. gada budžetā – 710 miljoni eiro.
Sēde par budžetu un pavadošajiem likumprojektiem ilga 23 stundas un 56 minūtes, pārspējot iepriekšējo garākās sēdes rekordu 2008. gada decembrī, kas ilga 19 stundas un 26 minūtes.
Izskatot 206 budžetam iesniegtos priekšlikumus, Saeima noraidīja visas opozīcijas ieceres, liela daļa no kurām bija saistīta ar papildu finansējumu veselības aprūpei un arī izglītībai.
Veselības jomai šā gada budžetā papildus novirzīti 85,8 miljoni eiro, no kuriem vislielāko daļu paredzēts novirzīt mediķu atalgojuma celšanai un onkoloģijai, taču nozare uzskata, ka papildus tam būtu nepieciešami vēl aptuveni 220 miljoni eiro, un brīdina, ka ar piešķirto finansējumu nebūs iespējams sniegt visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
