Arī jauno minimālo ienākumu atbalstu vērtē kā neatbilstošu faktiskajai ekonomiskajai situācijai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Līdz ar Saeimā pieņemto valsts budžetu pārskatītie minimālo ienākumu sliekšņi palielinās gan minimālās pensijas, gan valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, informēja Labklājības ministrija. Tikmēr Tiesībsarga birojs un Sociālo darbinieku biedrība norādīja, ka zemāko ienākumu pieaugums nav proporcionāls esošajai ekonomiskajai situācijai, jo aprēķinos ik gadu tiks izmantoti novecojuši dati.

Tiesībsarga birojs un Sociālo darbinieku biedrība: minimālo ienākumu atbalsts neatbilst faktiskai ekonomiskajai situācijai
00:00 / 03:15
Lejuplādēt

Jaunā minimālā ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība pozitīvi ietekmēs aptuveni 100 000 iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, jo celsies gan mazākās pensijas, gan mājokļa pabalsts, gan garantētais minimālais ienākums.

"Mainīsies gan metode, kādā noteiks šos sliekšņus, gan arī veids, kādā tiks pārskatīti minimālā ienākuma sliekšņi. Šobrīd tos pārskata reizi trijos gados. Turpmāk tas būs piesaistīts pie mājsaimniecības vidējiem ienākumiem Latvijā un tiks noteikts garantētais minimālais ienākums 20% apmērā no šiem sliekšņiem. Un pārskatīsim reizi gadā," iepriekš norādījusi labklājības ministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība).

Minimālo ienākumu sliekšņu apmēri ir atšķirīgi dažādām sociālām grupām – tiek piemēroti dažādi koeficienti, kā arī tas var būt atkarīgs no cilvēkam noteiktās invaliditātes grupas un nodarbinātības. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemākais atbalsta apmērs pieaugs no esošajiem 109 eiro līdz 125 eiro.

Saeimas diskusijās par budžetu opozīcija rosināja pabalstu aprēķinu bāzi palielināt, bet priekšlikums atbalstu neguva.

Saskaņā ar tiesībsarga atzinumu pārtikai mēnesī būtu nepieciešami vismaz 180 eiro. Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska vērtēja, ka minimālo ienākuma sliekšņa apmērs ik gadu būtu jāpārskata februārī, nevis janvārī, kā noteikts reformā.

"1. janvāris nav gluži labs, jo februāra beigās ir svaigāki statistikas dati, tātad jau par gadu jaunāki. Un iedzīvotāju interesēs būtu, ka šis slieksnis tiktu rēķināts jau no jaunākiem datiem. Šobrīd noteikts, ka aprēķins mainīsies katru gadu no 1. janvāra, bet tad tas nozīmē, ka tiek ņemti vērā jau divus gadus seni dati, kas, ņemot vērā inflācijas līmeni šobrīd, vēl jo sāpīgāk neatbilst faktiskajai realitātei," skaidroja Rezevska.

Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna atzina, ka minimālā ienākuma sliekšņa celšana valstī pēc būtības ir pozitīvs signāls, taču ar aprēķinātajām summām personai patlaban nevar pietikt iztikai.

"Cik daudz mēs varam iegādāties par 125 eiro, kad ieejam veikalā? Un cilvēkam par šo ir jānopērk arī medikamenti, jānodrošina transports, apģērbs un pārtika mēneša garumā. Protams, ja cilvēks ir šī minimālā pabalsta saņēmējs, tad lielākoties izdevumus par mājokli arī sedz sociālais dienests. Bet par 125 eiro pirmajai personai cilvēks izdzīvot šobrīd nevar.

Un tādu cilvēku ir ļoti daudz, it īpaši tās ir personas ar invaliditāti, kurām iekļauties darba tirgū ir sarežģīti. Un tās ir arī mammas un tēti, kas audzina bērnus vieni," pastāstīja Lapskalna.

Visu minimālo ienākumu sliekšņu palielināšanai valsts budžetā rastais papildu finansējums šogad ir 10,4 miljoni eiro, bet nākamgad tam būs nepieciešams jau vismaz divreiz lielāks apmērs.

Lapskalne aktualizēja arī Labklājības ministrijas mērķdotāciju trūkumu sociālajiem darbiniekiem. Biedrība uzskata, ka šobrīd ir katastrofāla situācija ar darbinieku trūkumu, ko radīja gan pandēmijas laiks, kurā darbinieki izdeguši, kā arī slodzi krietni palielināja patvēruma meklētāji no Ukrainas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti