Jaunajam modelim trūkst finansējuma
Galvenā problēma, kas šobrīd saistīta ar jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu, ir finansējuma trūkums. Modelis ir salīdzinoši dāsns: tas paredz finansējuma pieaugumu skolotāju, atbalsta personāla un skolu vadības algām faktiski visās pašvaldībās. Šobrīd, kad vēl spēkā ir modelis "Nauda seko skolēnam", viena izglītojamā skološanai no valsts budžeta seko 157 līdz 256 eiro, bet jaunajā modelī viena skolēna izglītošanai tiks tērēti 190 līdz 329 eiro.
Tas nozīmē, ka nākamā mācību gada četriem pirmajiem mēnešiem nepieciešami papildu 41,6 miljoni eiro, bet turpmāk ik gadu – 124,6 miljoni eiro.
Valdības koalīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas pārstāve Līga Kļaviņa Latvijas Radio komentēja:
"Mums frakcijā bija tikšanās ar finanšu ministru [Arvilu] Ašeradenu ("Jaunā Vienotība"). Tika secināts, ka pagaidām valsts budžeta projektā 2025. gadam nav paredzēts nepieciešamais finansējums jaunā finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai. Līdz ar to mēs uzskatām, ka diskusijas šobrīd jāturpina attiecībā arī par skolu tīkla veidošanas kritērijiem. Tas ir tikai kā diskusijas materiāls, par kuru varēs runāt, ja būs atrasts nepieciešamais materiāls."
Izglītības un zinātnes ministres padomniece Edīte Kanaviņa Latvijas Radio apliecināja, ka nauda skolu finansēšanas reformai tiešām nav iedalīta, taču par to turpinoties sarunas. Viņa piekrita – ja finansējuma nebūs, reformas ieviešana būs jāatliek. Taču informatīvais ziņojums par modeli "Programma skolā" nodots saskaņošanai, lai informētu par tā būtību un fiskālo ietekmi.
Nesaskaņas par minimālā skolēnu skaita prasību
Jaunais modelis paredz, ka skolu tīkla veidošanā pašvaldībās joprojām noteicošais kritērijs būs skolēnu skaits. Sākotnēji IZM piedāvāja noteikt, ka pierobežas pašvaldībās 10.–12. klašu grupā jābūt vismaz 60 skolēniem, bet vasarā kritēriju rosināja samazināt līdz vismaz 45 vidusskolēniem.
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) toreiz aicināja ministriju minimālo skolēnu skaitu samazināt vēl par 15 bērniem, nosakot 30 skolēnus kā minimālo skolēnu skaitu arī skolām Eiropas Savienības (ES) pierobežas zonā 10.–12. klašu posmā.
IZM šādam rosinājumam nav piekritusi. Vismaz 30 skolēni vidusskolas posmā būs jānodrošina tikai pieejamības skolām. Ziņojumā vēl netiek konkretizēts, kuras tieši skolas varētu noteikt par pieejamības skolām. Ja skolēnu būs mazāk, pašvaldībām nāksies vai nu slēgt vidusskolas posmu, vai arī pašām maksāt algas skolotājiem.
Ministrijā aģentūrai LETA skaidroja, ka skolēnu skaita samazināšana atbilstoši LPS lūgtajam nozīmētu tikai desmit skolēnus klasē. Vismaz 45 skolēni vidusskolas posmā būs jānodrošina piecu pierobežas novadu skolās – Aglonas vidusskolā, Augšdaugavas novada Zemgales vidusskolā, Dricānu vidusskolā, Viļakas vidusskolā un Zilupes vidusskolā.
IZM nepiedāvā izmaiņas vidusskolēnu skaita kritērijos arī pārējās pašvaldībās, tai skaitā Dobelē, Gulbenē, Kuldīgā, Limbažos, Līvānos, Madonā, Ikšķilē, Lielvārdē, Preiļos, Saldū un Talsos. LPS iepriekš aicināja tajās samazināt minimālā skolēna skaita prasību par 30 skolēniem, nosakot vismaz 90 skolēnus 10.–12. klašu grupā.
Līdztekus jaunākais ministrijas piedāvājums paredz, ka pierobežas skolās 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu grupās būs jānodrošina vismaz 15 skolēni. Iepriekšējā modeļa versija paredzēja, ka šajās klašu grupās pierobežas skolās jānodrošina vismaz pieci izglītojamie klasē.
Desmit no 13 pierobežas skolām, kas pašlaik neatbilst IZM piedāvātajiem kritērijiem, nepieciešamo skolēnu skaitu nesasniedz tieši vidusskolas posmā.
Balvu novadā vidusskolēnu nepietiek Baltinavas vidusskolā, Rugāju vidusskolā, Rekavas vidusskolā un Viļakas vidusskolā. Piemēram, Baltinavas vidusskolā 10.–12. klašu posmā mācās 21 vidusskolēns.
Balvu novada domes deputāts Aigars Pušpurs (Latvijas Zemnieku savienība) Latvijas Radio sacīja, ka jebkurai pašvaldībai uzturēt vidusskolas klases trīs skolās būtu pietiekami liels finansiāls slogs. Savukārt izraudzīties vienu no trim skolām un pārējās slēgt būtu ļoti grūti, jo visas minētās skolas esot labas.
Gan Augšdaugavas novadā, gan Ludzas novadā prasībai neatbilst divas vidusskolas – Zemgales vidusskola, Salienas vidusskola, Kārsavas vidusskola un Zilupes vidusskola.
Preiļu novadā kritērijiem 10.–12. klašu posmā neatbilst Aglonas vidusskola. Savukārt Rēzeknes novadā esošajā Dricānu vidusskolā kritērija izpildei pietrūkst viena skolēna – tur mācās 44 vidusskolēni.
"Skolu skaits ir ļoti diskutabls. Runājot ar pierobežas pašvaldībām, saprotam, ka nākamajā gadā situācija varētu būt citādāka nekā šogad, jo bērnu dinamika mainās," pauda izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") padomniece Edīte Kanaviņa.
Izglītības un zinātnes ministrija cer informatīvo ziņojumu par jauno modeli saskaņot līdz 22. novembrim.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jauno finansēšanas modeli "Programma skolā" apņēmusies ieviest ar 2025. gada 1. septembri, taču tam nepieciešamais finansējums nedz 2025. gada budžetā, nedz turpmāk nav paredzēts.
Tāpat vēl nav panākta vienošanās, vai reformu no 1. septembra īstenos pakāpeniski, pilnā apmērā vai tā ieviešanu atliktu vēl par gadu. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība") iepriekš skaidrību par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanu solīja līdz gada beigām.
IZM ir iesniegusi likumprojektu, lai deleģētu valdībai noteikt kritērijus un kārtību, kādā pašvaldības no 2025. gada septembra saņemtu mērķdotācijas pedagogu darba samaksai.
Rosinātie grozījumi Izglītības likumā paredz, ka valdība noteiks skolēna skaita kvantitatīvos rādītājus klašu grupās kā vienu no priekšnosacījumiem izglītības kvalitātei.
Tāpat valdības noteikumu līmenī tiks atrunāta kārtība, kādā valsts piedalās pašvaldību, valsts augstskolu un privāto izglītības iestāžu, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas, nodarbināto pedagogu darba samaksas finansēšanā, ja izglītības iestāde neizpilda noteiktos kritērijus.
