Pētījumā 2013. gadā teju 700 grūtniecēm dažādos Latvijas reģionos veikti joda mērījumi urīnā, kas apliecināja joda deficītu. Ņemot vērā rezultātus, šī mikroelementa nozīme tolaik aktualizēta gan veselības aprūpes speciālistu vidū, gan sabiedrībā, tostarp ar informatīviem materiāliem.
Rīgas Stradiņa universitātes doktorante un Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas pārstāve Vija Veisa šonedēļ aizstāvēja savu promocijas darbu, kurā veikts atkārtots pētījums 2018. gadā, un ārste secinājusi, ka joda nodrošinājums ir labāks, taču aizvien nepietiekamā līmenī:
"Pirmais pētījums bija krietni plašāks, un tas aptvēra visus Latvijas reģionus. Tajā bija 696 grūtnieces, bet, tā kā mēs nenovērojām reģionālas atšķirības, tad mēs atkārtoto pētījumu taisījām tieši ar Rīgas grūtniecēm Rīgas ambulatorajās aprūpes vietās. Bija iesaistītas 129 grūtnieces. Tas, ka grūtniecēm ir nepieciešams jods vairāk nekā citiem pieaugušajiem cilvēkiem populācijā, ir skaidri zināms, jo sievietei pastiprinās vairogdziedzera hormonu sintēze, līdz ar to tur joda patēriņš ir lielāks. Arī gaidāmajam bērniņam ir vajadzīgs jods, – viņam no grūtniecības vidus posma sāk strādāt vairogdziedzeris, tādēļ šīs vajadzības ir augstākas.
Mēs skatījāmies tieši grūtniecības pirmajā trimestrī rādītājus, un, jā, salīdzinot ar 2013. gadu, tie bija labāki, bet vienalga pēc kritērijiem neatbilst optimālam nodrošinājumam."
Pietiekams joda nodrošinājums svarīgs pirmajos grūtniecības mēnešos
Ārste norādīja, ka grūtniecības pirmie mēneši ir visjūtīgākais periods, kad bērnam veidojas visi orgāni, tajā skaitā centrālā nervu sistēma. Tieši tad ir būtiski, lai mātes vairogdziedzera darbība būtu optimāla un būtu pietiekams joda nodrošinājums, citādi tiek traucēti attīstības procesi.
"Šīs ietekmes ir saistītas ar vēlākām grūtībām bērniem mācīties, lasīt, runāt, apgūt. Ir pierādīts, ka tas samazina intelekta koeficientu, pat līdz 12–13 intelekta koeficienta punktus indivīdam. Skaidrs, ka mēs jau arī vienmēr, domājot par saviem bērniem, gribam, lai viņi mācās labi un teicami, iet mūzikas skolā, pabeidz augstskolu un iegūst maģistra grādu, un tātad skaidrs, ka šis potenciāls mums tad ir mazāks, ja grūtniecības laikā sieviete cieš no joda trūkuma."
Iespējamais risinājums noraidīts 2005. gadā
Eiropā gan ir salīdzinoši mērens joda deficīts, jo ir reģioni, kur vēsturiski iedzīvotājiem šis trūkums ir bijis lielāks,
bet gadu gaitā to izdevies izskaust, ieviešot obligātās sāls jodēšanas programmas, norādīja Veisa:
"Tas zelta standarts ir, ieviešot universālo sāls jodēšanas programmu. Tas nozīmētu, ka noteiktu pārtikas produktu ražošanā tiktu lietota jodēta sāls. Piemēru jau mums blakus ir daudz – Polija, Dānija, taču aizvien, lai gan šis ir obligāts uzstādījums no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), ir valstis, kurās šīs obligātās sāls jodēšanas programmas nav. Latvijā šīs stratēģijas joda deficīta izraisīto traucējumu novēršanā nav, un nav arī obligātās sāls jodēšanas programmas, jo tā tika noraidīta 2005. gadā dažādu kontroversālu sabiedrības viedokļu dēļ.
Veselības ministrija apturēja šo Ministru kabineta noteikumu projektu, un līdz ar to šis ir palicis tādā brīvprātīgā kārtā."
Joda daudzums organismā mainās pa dienām
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas endokrinoloģe Una Gailiša norādīja, ka joda deficīts var veicināt vairogdziedzera palielināšanos, bet pastiprināta joda uzņemšana var arī kaitēt tiem, kam jau ir kāda vairogdziedzera darbības problēma. Tāpēc veikalu plauktos nevarētu būt tikai jodētā sāls, bet to varētu vairāk lietot kādu konkrētu produktu ražošanā vai pārtikas gatavošanā skolās:
"Joda deficīts ir, bet nevarētu teikt, ka tas ir ļoti izteikts.
Izteiktāk tas ir novērots Latgalē, un līdz ar to tajos novados, kur ir šis deficīts, mēs varam arī biežāk sastapt palielinātu vairogdziedzeri un vairogdziedzera mezglus pacientiem vai cilvēkiem jau gados.
Bet mums nav rutīnā pieejamas analīzes, ar ko mēs kādam konkrētam cilvēkam noteiktu, vai viņam [joda] ir vairāk vai mazāk, bet tas, protams, mainās arī pa dienām, jo vienu dienu cilvēks paēd vienu ēdienu, un tad atkal paiet kāds periods, kad viņš varbūt ēd tādus produktus, kur ir vairāk joda. Visvairāk joda mēs varam uzņemt ar jūras produktiem."
Savukārt Veisa norādīja, ka joda uzņemšanai ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem tieši grūtniecības laikā pievēršama īpaša uzmanība, jo tas ietekmē arī kopējo nācijas sociāli ekonomisko izaugsmi – zemāks IQ bieži saistīts ar zemākiem ienākumiem un labklājību:
"Arvien ir jārunā par to, ka grūtniecēm jods ir jālieto pietiekamā daudzumā. To jau mēs nerimsimies darīt, bet skaidrs, ka, visdrīzāk, ar šo ir par maz, ka ir jābūt arī tiešām plašākām kampaņām par to, kas ir jālieto, plānojot bērniņu. Jo tam nodrošinājumam ir jābūt jau pirms tam un arī grūtniecības laikā, kādi vitamīni būtu pamatoti, un tiešām arī jārūpējas par to, lai tām sievietēm viss būtu vieglāk pieejams."
Arī Veselības ministrijas veiktajā pētījumā pirms četriem gadiem secināts, ka kopumā vairāk nekā 70% Latvijas iedzīvotāju ir nepietiekams joda daudzums organismā.
