Pirms 14 gadiem novadpētnieks entuziasts Māris Rumaks izveidoja un prezentēja tā saukto Latgales karogu. Karogs samērā ātri kļuva populārs vietējās sabiedrības vidū, to sāka lietot arī novadu pašvaldības svētkos un izkārt pie ēkām. Oficiāli gan tas netika apstiprināts, kā iemesls tam tika norādīts neatbilstošs ģerbonis uz zilibaltā fona.
Kā savulaik skaidroja Valsts Heraldikas komisija, šo sudraba grifu ar kroni uz sarkana fona 16. gadsimtā lietoja Pārdaugavas hercogiste, kurā ietilpa arī Latgale, taču šobrīd tam nav nekādas saistības ar vēsturisko novadu. Vēl 2017. gadā Pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā tika izteikts aicinājums Latgales plānošanas reģiona padomei virzīt uz oficiālu apstiprināšanu karogu bez šī ģerboņa. Un pērn, 2023. gada aprīlī, ar Valsts heraldikas komisijas atzinumu Valsts prezidents Egils Levits tumši zilo karogu ar baltu svītru pa vidu bez sākotnēji lietotā ģerboņa apstiprināja par Latgales vēsturiskās zemes karogu.
Pēc pusotra gada jaunā karoga vietā joprojām vecais
Lai arī ir pagājis jau pusotrs gads, joprojām ne vien privātpersonas, bet arī vairākas pašvaldību iestādes oficiāli atzītā Latgales karoga vietā izmanto neoficiālo versiju ar ģerboni.
"Būtu ļoti svarīgi, lai maksimāli pašu sabiedrību ieinteresētu sekot šim līdzi, jo mēs taču paši visi redzam šobrīd, kāds ir simbolu svars, skatoties uz karu Ukrainā. Ukrainas karogs šobrīd izsaka pilnīgi absolūti visu – aiz tā stāv stāsti un traģēdijas. Tātad šiem simboliem ir daudz lielāka nozīme nekā mēs iedomājamies. Tas nav tikai auduma gabals.
Kad auduma gabals kļūst par karogu, tas kļūst par simbolu, kurā ir daudz stāstāmā, kurš ļoti daudz ko simbolizē, kurš ļoti daudz ko pavēsta par šī karoga lietotājiem par piederību,"
nepieciešamību turpināt veikt skaidrojošo darbu sabiedrībā uzsver Valsts heraldikas komisijas pārstāve, mākslas vēsturniece Ramona Umblija.
"Latgalē ir dažādas kopienas, un tieši tāpēc būtu jācenšas skaidrot to, cik šajā ģeopolitiskajā situācijā, īpaši vēl pierobežā, kur ir ļoti saspringtas attiecības un situācijas, cik svarīga ir lojalitātes izrādīšana valstij caur likumdošanu, jo šis apstiprinātais Latgales vēsturiskās zemes karogs ir ar likumu nostiprināts."
Vēsturniece: Pašvaldību un valsts iestādes pārkāpj likumu
Ja pašvaldības un valsts institūcijas izmanto ģerboņu likumā nereģistrētu ģerboni, par to draud sods, tas ir likuma pārkāpums, uzsver Umblija.
"Ja tiek izkārts karogs ar ģerboni, par kuru skaidri un gaiši administratīvo pārkāpumu likums pasaka – ja pašvaldības un valsts institūcijas izmanto ģerboņu reģistrā nereģistrētu ģerboni, par to draud sods – tas ir likuma pārkāpums. Un šeit nav runa par formālu lietu, šeit ir runa par būtību, par solidaritāti un lojalitāti Latvijas valstij. Un šāda likuma pārkāpšana ir būtībā ļoti izteikts nihilisms pret likumdošanu un tātad pret pašu valsti." Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka šajā sakarā negribētos uzreiz runāt par sodiem – svarīgs ir skaidrojošais darbs.
Īpašu uzmanību Umblija pievērš tam, ka neatbilstošs karogs tiek lietots pie izglītības iestādēm Latgalē. "Šis stāsts par reģistrēto un nereģistrēto karogu ir ļoti labs stāsts bērniem par Latgales reģiona vēsturi [..] Par to man ir liels lūgums arī pašvaldību vadītājiem skaidrot un runāt par to, jo tas ir būtiski."
Deputāts: Notiek loģiski paredzams pārejas process
Saeimas deputāts Viļums uzskata, ka šobrīd ir loģiski paredzams pārejas process, kur pašvaldības un cilvēki karogu pieņem, sāk lietot.
"Joprojām ir jāskaidro daļai cilvēku, kas tas par karogu, kāpēc tas vajadzīgs.
Un diemžēl jāskaidro arī, ka tas nekādā gadījumā nav šķeļošs karogs, tieši otrādi – reģionam piederību stiprinošs un līdz ar to arī patriotismu vairojošs simbols."
"Privāti karoga neapstiprinātās versijas izmantošanu nevaram aizliegt," skaidro Viļums, "daudzi to lieto kā karodziņu auto, es to pats nekādā gadījumā neuzskatu par likuma neievērošanu vai ļaunprātīgu rīcību. Tieši otrādi – es saprotu, ka cilvēkam savulaik tas karodziņš nopirkts un viņš tādā veidā parāda arī savu patriotismu gan Latgales reģionam, gan Latvijai kopumā."
Viņš arī uzsver – pašvaldības un valsts iestādēm pakāpeniski karoga jautājums jāsakārto. Tāpat Viļums min, ka prezidenta apstiprinātais oficiālais Latgales vēsturiskās zemes karogs nemaz tik viegli nav atrodams iegādei.
Viņš uzskata – tas, ka cilvēki vai iestādes šo karogu nav vēl nomainījuši, varētu būt arī naudas jautājums.
Arī Balvu novada domes priekšsēdētājs, Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs ("Latgales partija") neapstiprinātā Latgales karoga versijas izmantošanu neuzskata uzreiz par sodāmu rīcību, bet sola visām pašvaldībām vēlreiz atgādināt par nepieciešamību karogus nomainīt pret zili balti zilajiem:
"Tas nav kaut kāds protests, ka prezidents nepareizo karogu apstiprināja vai kā tamlīdzīgi. Svarīgākais, ka ir karogs – simbols, kas vieno Latgali, simbols, ka mēs esam piederīgi Latvijai, un tur nav diskusiju."
