Rīgā mājokli saglabā teju visi dalībnieki
Pagājušā gada novembrī Rīgā, Valmierā un Liepājā noslēdzās gadu ilgs izmēģinājuma projekts, kurā ap 50 ilgstošajiem bezpajumtniekiem nodrošināja īres dzīvokļus un nepieciešamo atbalstu, lai tos saglabātu. Mērķis bija palīdzēt cilvēkiem izkļūt no grūtībām un dot iespēju atkal iekļauties sabiedrībā.
Projekta beigās secināja, ka mājokli saglabāja teju visi dalībnieki.
Rīgā nolēma mājokli bezpajumtniekiem nodrošināt arī šim gadam. Biedrībā Latvijas Samariešu apvienība stāsta, ka 25 cilvēki pa vienam mitinās dzīvokļos, kas atrasti brīvajā tirgū.
Organizācijas vadītājs Andris Bērziņš stāsta: "Vairāki ir nomainījušies pa šo laiku, man liekas, ka trīs, kas ir jau sākuši patstāvīgo dzīvi un trīs nākuši jau pakalpojumā iekšā. Labā ziņa visam šim procesam, protams, ir tāda, ka 11 cilvēki tuvu tam, ka viņi varētu dzīvot patstāvīgu dzīvi sabiedrībā. Protams, ar zināmu sociālu atbalstu, iespējams, ka kādam ir nepieciešams dzīvokļa pabalsts. Diemžēl četri cilvēki mums ir tādi, kas dara visu iespējamo, lai nemainītos un turpina iepriekšējās ieražas. Tad mums, protams, būs tā smagā izšķiršanās. Kopā ar Sociālo dienestu, droši vien, ka diskutējot būs jāpieņem, vai mēs dodam iespēju tādiem, kas to vēlētos, vai mēs turpinām ieguldīt resursus cilvēkos, kas to principiāli nevēlas."
Lai gan līgums ar pašvaldību organizācijai noslēgsies gada beigās, nākamajā gadā Rīgas dome plāno pakalpojumu turpināt tādā pašā apjomā.
Liepājā – neredz atdevi
Savukārt Valmieras pašvaldībā Latvijas Radio teic, ka no vienpadsmit personām, kuras uzsāka dalību projektā, septiņas mitinās pašvaldībai piederošajos dzīvokļos. Viens cilvēks īrē privātu dzīvokli, savukārt vēl kāds ir atradis dzīvesvietu citā pašvaldībā, bet divi cilvēki no mājokļiem atteikušies.
Turpretim Liepājā īres dzīvokļus bezpajumtniekiem pašvaldība nenodrošina. Sociālajā dienestā šāda veida pakalpojumam neredzot atdevi. No 10 cilvēkiem, kas piedalījušies projektā, visi sev atraduši mājokli. Savukārt pašvaldības naktspatversmes nav noslogotas, stāsta dienestā.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pētnieks Kārlis Lakševics kopumā pašvaldību centienus vērtē atzinīgi: "Mūsu izmēģinājuma projekts parāda, ka cilvēkiem ievērojami uzlabojas dzīves kvalitāte, lielai daļai palielinājās būtībā kontrole arī pār atkarību, daļa izjuta augstāku piederību sabiedrībai. Pietiekami liels klāsts ar ieguvumiem. Lielākā daļa klientu ļoti augstu novērtē apmierinātību ar pakalpojumu. Tā kā, es domāju, šis noteikti ir pakalpojums, kas ir jāievieš, kam ir būtiska loma Latvijas tādā stratēģijas līmenī virzoties uz to, ka bezpajumtniecība Latvijā tiek izbeigta."
Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm iepriekš ir parakstījusi Lisabonas deklarāciju ar mērķi izskaust bezpajumtniecību līdz 2030. gadam.
