Pēc aizsprosta sagraušanas Dņepras ūdeņi ir applūdinājuši plašas teritorijas abos krastos un zem ūdens atrodas veseli ciemi.

Krievijas okupētajās teritorijās plūdu skarto apdzīvoto vietu ir vairāk nekā Ukrainas kontrolētajā pusē. Jau iepriekš tika prognozēts, ka plūdi smagāk var skart tieši Dņepras kreiso krastu.

Tikai dienu pēc dambja uzspridzināšanas zem ūdens bija ievērojama daļa Hersonas pilsētas, bet, visticamāk, pašlaik tur ir applūdināta daudz plašāka teritorija, jo Ukrainas varas iestādes brīdināja, ka ūdens līmenis savu augstāko punktu varētu sasniegt trešdienas vakarā vai pat tikai ceturtdien.

Tiek ziņots, ka Hersonā zem ūdens ir aptuveni 2000 ēku.

Joprojām ir daudz neskaidrību par to, kā tad notika Kahovkas hidroelektrostacijas aizsprosta spridzināšana, bet BBC publicētajos satelītattēlos ir redzams, ka dambja tehniskais stāvoklis pasliktinājās jau vairākas dienas pirms sagraušanas. 2.jūnijā uzņemtā satelītattēlā ir redzams, ka ceļš pāri aizsprostam ir pamatīgi cietis.

Ukraina ir paziņojusi par vairāk nekā 2000 cilvēku evakuāciju no plūdu vissmagāk skartajām vietām Hersonas un Mikolajivas apgabalos.

Pēc Ukrainas varas iestāžu aplēsēm no plūdu skartajām vietām

vajadzētu evakuēt vairāk nekā 40 000 cilvēku – 17 000 Ukrainas kontrolētajās teritorijās un 25 000 Krievijas okupētajās teritorijās.

Diemžēl daudzviet glābējiem vēl nav izdevies sasniegt katastrofas skartās vietas, tāpēc cietušajiem ir jāparūpējas par sevi līdz brīdim, kad ieradīsies palīdzība, vai pašu spēkiem jānokļūst drošākās vietās.

Bet ir skaidrs, ka daudzi, jo īpaši gados veci vai slimi cilvēki, palīdzību varētu arī nesagaidīt.

No Krievijas okupētajām teritorijām ir saņemta informācija, ka simtiem iedzīvotāju ir patvērušies māju bēniņos vai uz jumtiem. Par to ziņo vairāki Krievijas neatkarīgie mediji, atsaucoties uz brīvprātīgajiem.

Piemēram, izdevums "Mediazona" raksta, ka

Krievijas okupācijas varas iestādes neorganizē evakuācijas darbus, bet brīžiem pat traucē brīvprātīgajiem glābējiem, neļaujot laivām piekļūt plūdu zonām.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņoja, ka okupanti ir pametuši plūdu skartos iedzīvotājus likteņa varā un tas esot vēl viens Krievijas apzināts noziegums. Zelenskis arī asi kritizēja ANO un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteju par to, ka šīs organizācijas vēl nav iesaistījušās glābšanas un palīdzības darbos Hersonas apgabala okupētajās teritorijās.

Pasaules Banka ir apsolījusi Ukrainai iespējami īsā laikā novērtēt katastrofas radīto zaudējumu apmēru un arī apzināt vajadzības.

Arī iepriekš Pasaules Banka novērtēja Ukrainai nodarītos postījumus Krievijas pilna apmēra karā un paziņoja, ka valsts atjaunošanai būs nepieciešami vismaz 411 miljardi dolāru.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir paziņojusi, ka Krievija ir atbildīga par Kahovkas aizsprosta sagraušanu.

Baltā nama pārstāve Karīna Žanpjēra sacīja, ka ASV joprojām apkopo informāciju par notikušo, tomēr esot skaidrs, ka atbildība gulstas uz Krieviju, jo tās karaspēks kontrolēja Kahovkas hidroelektrostaciju. Viņa piebilda, ka šī traģēdija nenotiktu, ja Krievija nebūtu iebrukusi Ukrainā.

Arī ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Krievijai bija ļoti spēcīgs motīvs iznīcināt Kahovkas hidroelektrostaciju, jo krievi baidījās, ka Ukrainas karaspēks varētu mēģināt forsēt Dņepru, lai atbrīvotu okupētās teritorijas upes kreisajā krastā.

Analītiķi gan piebilst, ka joprojām nav tiešu pierādījumu, ka Krievijas spēki apzināti būtu uzspridzinājuši aizsprostu, lai gan iepriekš bija ziņots, ka hidroelektrostacija ir mīnēta.

KONTEKSTS:

6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.

Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.