Viestura prospekts, 11. novembra krastmala, Gaujas, Eksporta, Upes, Klusā un Ezermalas iela ir tās, kuras divu nedēļu laikā Rīgā būs pilnībā vai daļēji atjaunotas, lai Dziesmu un deju svētku dalībnieki līdz pasākumu norises vietām varētu nokļūt raiti.
Tā ir vien daļa no 57 asfaltētajām ielām, kurās šogad paredzēts atjaunot ap 400 tūkstošiem kvadrātmetru seguma. No visiem plāniem darbi izdarīti vai joprojām notiek piektdaļā vietu. Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis ("Jaunā Vienotība") pauda, ka progress ir labs un darbu apjoms šogad ir izdarāms, taču vienlaikus viņš atzina, ka tas ir izaicinājums.
"Tas nozīmē gan pašvaldības darbinieku resursu, jo tas viss ir jāuzrauga. Nevar vienkārši iet un ielu remontēt. Tas jāsaskaņo ar komunikāciju turētājiem, lai nebūtu situācijas, ka salabo un pēc gada "Rīgas ūdens" vai kāds cits "uzlauž". Tad [ietekmē] laikapstākļi.
Neslēpšu – šobrīd visās malās būvdarbi notiek, un darbinieku esamība ir izaicinājums,"
sacīja Ķirsis.
Pašvaldība apņemas šogad salabot arī gandrīz 80 grantēto ielu, kurās putekļu kļūšot mazāk. Lai gan darbu ir daudz, satiksme pilsētā īpaši nav apgrūtināta, sacīja domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Olafs Pulks ("Jaunā Vienotība").
"11. novembra krastmalā, kas ir pietiekoši liels satiksmes mezgls, kur asfalta kārta tika atjaunota, satiksme netika apturēta. Jā, uz brīdi tika apgrūtināta. Vienkārši lēnāk bija jābrauc, bet principā ļoti ātri tas notiek, un citās vietās būs tieši tāpat," izteicās Pulks.
Kopumā visiem ielu remontiem vietvara šogad veltīs vairāk nekā 22 miljonus eiro, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā pērn.
Lai gan pilsētai nauda ir, problēma esot ar būvnieku pieejamību, pārliecību pauda domes opozicionārs un frakcijas "Saskaņa" vadītājs Konstantīns Čekušins.
"Mēs esam kā ķīlnieki un nevaram ietekmēt procesu tā, kā mēs to gribētu darīt. Mums izveidojas vide, kurā mēs kaut ko pasūtām – piegādātājs neizpilda to, ko solīja, un mēs neko nevaram izdarīt. Tuvojas Dziesmu svētki – mēs neesam pārliecināti, ka Brasas tilts būs pabeigts. Mēs redzam, kas notiek ar Ģertrūdes ielu. To [sarakstu] var turpināt diezgan ilgi," paskaidroja Čekušins.
Problēmas mazināšanai Čekušins rosināja apsvērt ideju par pašvaldības uzņēmuma izveidi, kas krīzes situācijās varētu palīdzēt ar būvniekiem.
Vairākos objektos, tostarp Brasas tilta celtniecībā, Rīgas ielu uzturēšanā un jaunās Laivu ielas būvniecībā Lucavsalā, viens no būvnieku apvienības dalībniekiem vai kā vienīgais uzņēmums darbus veic a/s "Ceļu pārvalde", kas nonākusi finansiālās grūtībās un tai ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta.
Domnieki mierināja, ka būvdarbu termiņus tas neietekmēs.
"Es varu nomierināt – ir veikti priekšdarbi. Brasas tiltā, ja būs problēmas, darbus veiks cits, ja nespēs nodrošināt uzturēšanu, tad – citi [..] Un Laivu ielā pagaidām darbi notiek. Nezinām, kā situācija attīstīsies. Potenciāli varētu būt jāsludina jauns konkurss," sacīja Ķirsis.
Sarežģīta situācija veidojas arī ar ieilgušajiem Ģertrūdes ielas remontdarbiem, ko būvnieks SIA "ReRe Vide" ir pabeidzis, bet atjaunotā bruģa seguma kvalitāte nav apmierinoša, ir uzdots novērst šos defektus.
"Būvuzņēmējam joprojām tiek ieturēta 10% naudas sadaļu ieturējumu nauda. Ja būvuzņēmējs nenovērsīs defektus, viņam šī nauda netiks izmaksāta, kamēr nenovērsīs defektus. Nepieciešamības gadījumā esam gatavi arī lauzt līgumu," paziņoja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.
Iedzīvotāju neizpratni rada arī darbu lēnā gaita. Piemēram, uzraktajā Slokas ielas posmā darba dienas vidū ar grūtībām izdevās saskatīt tikai divus strādniekus. Līdzīga situācija bija arī Maskavas ielā.
"Par šādām detaļām noteikti būtu jājautā pašam būvniekam. Viņam nolikts termiņš, un viņš var organizēt darbus, kā pats uzskata par pareizu," piebilda Ķirsis.
Šobrīd visas līgumiskās apņemšanās visos objektos tiekot pildītas, un darbus iecerēts pabeigts noteiktajos termiņos.
