ĪSUMĀ:
- No jūlija repatriantam piešķirs termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem.
- Pastāvīgo uzturēšanās atļauju piešķirs, šo piecu gadu laikā pastāvīgi uzturoties Latvijā un pierādot latviešu valodas prasmi vismaz A2 jeb pamata līmenī.
- No jūlija atcels materiālos pabalstus repatriantiem.
- No 2024. gada janvāra repatrianta statusu vairs nepiešķirs.
- Repatriācijas likums zaudēs spēku 2028. gadā, lai varētu pabeigt tiesvedības saistībā ar repatrianta statusu.
Par likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā balsoja 83 parlamentārieši, bet pret bija deviņi Saeimas deputāti no frakcijas "Stabilitātei!".
Līdz šim repatriantam (lībiešu un latviešu pēctecis, kurš ir trešās valsts pilsonis) un viņa ģimenes locekļiem tika piešķirta pastāvīgās uzturēšanās atļauja, ļaujot pastāvīgi uzturēties Latvijā, brīvi ceļot Šengenas zonā, saņemt veselības aprūpes pakalpojumus un citas sociālās garantijas, iepriekš nepierādot ne to, ka persona tiešām dzīvo Latvijā, ne arī valsts valodas zināšanas.
Taču no šā gada 1. jūlija repatrianta statusa saņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem piešķirs reģistrācijas apliecību vai termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem. Bet pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķirs, ja šo piecu gadu laikā persona nepārtraukti uzturējusies Latvijā un apguvusi valsts valodu vismaz A2 līmenī.
Pēc šā gada 1. jūlija repatriantiem vairs nepiešķirs materiālo un sociālo atbalstu.
Repatrianti – gan Latvijas pilsoņi, gan trešo valstu pilsoņi – varēs izmantot Diasporas likumā paredzētos atbalsta pasākumus.
Savukārt no 2024. gada 1. janvāra personām vairs nepiešķirs repatrianta statusu. Turpmāk latviešu vai lībiešu izcelsmes trešo valstu pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā. Imigrācijas likumā noteiktais regulējums nepieļauj tik plašu ģimenes locekļa kategoriju uzskaitījumu kā Repatriācijas likums, norādījusi Iekšlietu ministrija.
Lai gan no nākamā gada vairs nevarēs pieprasīt repatrianta statusu, Repatriācijas likums spēku zaudēs 2028. gada 1. jūlijā. Iekšlietu ministrija iepriekš skaidroja, ka atsevišķos gadījumos vēl norisinās tiesvedība saistībā ar repatrianta statusa atņemšanu, kā arī turpmāko piecu gadu laikā ir iespējamas situācijas, kad repatriantam jāatmaksā piešķirtā materiālā palīdzība. Tādēļ ir lietderīgi atlikt normu par Repatriācijas likuma spēka zaudēšanu, lai varētu pabeigt tiesvedības.
Izmaiņu mērķis, kā iepriekš norādījusi Iekšlietu ministrija, ir samazināt apdraudējumu Latvijas iekšējai drošībai, ierobežojot tādu personu plūsmu uz Latviju, kuru ieceļošana neatbilst Repatriācijas likuma preambulā ietvertajai pamatidejai – veicināt to tautiešu, kas no Latvijas izceļojuši genocīda, kara vai asimilācijas draudu dēļ, atgriešanos etniskajā dzimtenē.
Gan pirms, gan īpaši pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu, pieauga Krievijas pilsoņu interese par izceļošanu no Krievijas, lai pārceltos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Taču, neskatoties uz dažādajiem mehānismiem, kas uz laiku liedza Krievijas pilsoņiem ieceļot un uzturēties Latvijā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā arvien pieauga uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits, īpaši no Krievijas pilsoņiem – repatriantiem, akcentēja Iekšlietu ministrija.
Ministrija arī norādīja, ka tiek iesniegti dokumenti, kuros viltoti tautības ieraksti un dokumenta legalizācijas spiedogi. Turklāt iespējas šos viltojumus atklāt ir visai ierobežotas.
KONTEKSTS:
Laikā no 1995. līdz 2010. gadam statistika par cilvēkiem, kas vēlas repatriēties, no Austrumu un Rietumu valstīm bija līdzvērtīga. Pēdējo 12 gadu laikā tas mainījies. Vidēji 85% gadījumos repatrianta vai viņa ģimenes locekļa statuss piešķirts Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem: visvairāk Krievijas – 62%, Ukrainas – 18% un Baltkrievijas – 5%.
Krievijas iebrukums Ukrainā izmaiņas padarījis vēl krasākas. 2022. gadā Krievijas repatriantu un viņu ģimenes locekļu skaits kopējā valstu statistikā pārsniedzis jau 80%.
