To paredz valdības virzītie, Saeimā ceturtdien, 8. jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstītie un par steidzamiem atzītie grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā, kas vēl jāskata otrajā, galīgajā lasījumā.
Tiesības slēgt arī robežpunktus
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts") skaidroja, ka pastiprinātu robežapsardzības režīmu varēs izsludināt līdz sešiem mēnešiem ar iespēju termiņu pagarināt, līdz apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts.
"Ministru kabinetam būs deleģētas tiesības noteikt īpašu pārvietošanās un pulcēšanās kārtību, īpašu kārtību transportlīdzekļu kustībai vai tās ierobežojumus, kā arī konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vienlaikus nodrošinot personām iespēju īstenot tiesības un likumiskās tiesības," paskaidroja Bergmanis.
Apšauba grozījumu nepieciešamību
Vienlaikus par šīm likumu izmaiņām uztraukumu pauž biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem". Tās vadītāja Ieva Raubiško norādīja, ka likumu izmaiņas var ierobežot vai pat apturēt ārvalstnieku tiesības uz patvērumu Latvijā. Taču to paredz starptautiskās konvencijas un Eiropas Savienības likumi, arī gadījumos, kad robeža šķērsota likumam neatbilstošā veidā.
"Valsts robežas likumā paredzētais pastiprinātais apsardzības režīms uz sešiem mēnešiem ar iespēju pagarināt, robežas šķērsošanas punktu aizvēršanu pilnībā vai daļēji ļoti būtiski ierobežos cilvēku iespējas iet caur šiem robežas šķērsošanas punktiem un pieteikties patvērumam. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka tikuši atraidīti gan nepilngadīgi cilvēki, gan ģimenes ar bērniem. Mūsuprāt, tas nav pieļaujami.
Mēs neredzam, kā, apstiprinot šos grozījumus, cilvēku individuālie apstākļi varētu tikt rūpīgāk izvērtēti un ņemti vērā,"
pauda Raubiško.
Šogad atturēti jau 3500 migrantu
Baltkrievija jau kopš 2021. gada regulāri neliek šķēršļus savas valsts robežas šķērsošanai, tādējādi virzot trešo valstu migrantu grupas Lietuvas, Polijas un Latvijas robežas tuvumā.
Valsts robežsardzei nākas atstumt šos cilvēkus vai nepieļaut viņu nokļūšanu valstī. Cilvēki, kuri meklē patvērumu Eiropas Savienībā un ar Baltkrievijas iestāžu ziņu masveidīgi nonāk pie Latvijas zaļās robežas, lielākoties ir no Irākas, Irānas, Sīrijas, Afganistānas.
Baltkrievija viņus izmanto kā hibrīdkara elementu pret Eiropas Savienību.
No nelikumīgas robežas šķērsošanas 2021. gadā atturēti 4045, 2022. gadā 5286 cilvēki. Šogad šis skaitlis jau pārsniedz 3500. Humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti pārsimts cilvēku gadā, kad ir runa, piemēram, par vecākiem ar mazu bērnu.
Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts raidījumā "Kas notiek Latvijā?" šonedēļ raksturoja, ka nelegālās migrācijas apjoms no Baltkrievijas puses pieaudzis, piemēram, padomju pieminekļu nojaukšanas laikā, 4. maijā – Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienā, kā arī nesen pasaules čempionāta hokejā norises laikā.
Secinot, ka šai problēmai galu vēl neredz, atbildīgās iestādes sāka gatavot jaunu, pastāvīgu regulējumu likumos.
Priekšlikumi likumprojektam jāiesniedz nedēļas laikā, bet to pieņemts plānots Saeimas pavasara sesijas pēdējā sēdē, 22. jūnijā.
KONTEKSTS:
Pirmo reizi valdība ārkārtējo situāciju četrās Baltkrievijas pierobežas administratīvajās teritorijās – Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā un Daugavpilī – izsludināja no 2021. gada 11. augusta līdz 10. novembrim. Pēcāk ārkārtējā situācija vairākas reizes tika pagarināta pa trim mēnešiem.
Pašlaik ārkārtējā situācija Latvijas austrumu pierobežā ir spēkā līdz 11. augustam.
