Piecu gadu laikā jauniešu mentālās veselības valsts finansētā pakalpojuma apmērs krietni izaudzis. Sākumā tas bija viens kabinets Bērnu Slimnīcā, bet tagad Latvijā jau strādā deviņi reģionālie Pusaudžu resursu centri.
Palīdzību jau ir saņēmuši vairāk nekā 10 000 jauniešu. Bet, neskatoties uz uzlaboto pieejamību, pieprasījums joprojām ievērojami pārsniedz piedāvājumu.
Pašlaik vēl 572 pusaudži gaida rindā.
Statistiskie dati liecina, ka lielākā daļa cieš no depresijas, trauksmes, attiecību grūtībām, motivācijas trūkuma un uzvedības traucējumiem. Un tieši jauniešu psihiskā veselība šobrīd ir izvirzīta par prioritāti valsts līmenī.
Bērnu slimnīcas Psihiatrijas klīnikas vadītājs Ņikita Bezborodovs norādīja, ka bērniem un jauniešiem "tieši psihiskās veselības traucējumi ir tie, ka rada vislielāko slogu, vislielāko darba nespēju, un zaudētie dzīves gadi – tie saistīti šai populācijai tieši ar psihiskiem traucējumiem".
"Ņemot vērā, ka resursi ir ierobežoti, tad, kad mēs ieguldām resursus palīdzībā, protams, ka mēs gribam ieguldīt programmās un metodēs, kas vismaz teorētiski var nest uzlabojumu. Tas ir diezgan pragmatisks moments, bet tas ir ļoti, ļoti svarīgs. Un, veidojot Pusaudžu resursu centru – nu jau pirms pieciem gadiem –, principā tie ir punkti, pēc kuriem mēs esam vadījušies," pauda Bezborodovs.
Speciālisti uzskata, ka jauniešu mentālā veselība strauji pasliktinājās pandēmijas laikā.
Turklāt mūsdienu pusaudžu dzīvē ienāk arvien jauni izaicinājumi un trendi, ar kuriem viņi netiek galā. Un netiek galā arī viņu vecāki. Turklāt parasti jaunietim ir vairāki psihiskie traucējumi vienlaikus: piemēram, gan depresija, gan trauksme, gan paškaitējuma risks.
Tieši tāpēc Pusaudžu resursu centros strādā speciālistu komandas, kas spēj sniegt dažāda spektra palīdzību gan jaunietim, gan viņa ģimenei. Par to visu tad arī var pirmdien uzzināt plašajā festivālā, kas līdz astoņiem vakarā norisināsies Tallinas kvartālā.
