Pusaudžu resursu centrs: Pieaug jauniešu skaits ar psihiskiem traucējumiem

Jauniešu mentālā veselība Latvijā pasliktinās. Šo problēmu speciālisti aktualizējuši, godinot Pusaudžu resursu centru piecu gadu jubilejā. Centra arvien plašāks piedāvājums joprojām nesedz augošo pieprasījumu pēc palīdzības pusaudžu psihisko traucējumu ārstēšanā.  

Katru gadu pieprasījums pēc Pusaudžu resursu centra speciālistu palīdzības aug. Kopumā tajā jau ir vērsušies vairāk nekā 10 000 jauniešu, tostarp apmēram 3 000 pusaudžu tikai pagājušajā gadā.

Pusaudžu resursu centrs: Pieaug jauniešu skaits ar psihiskiem traucējumiem
00:00 / 03:04
Lejuplādēt

Pašlaik Latvijā strādā kopumā 9 Pusaudžu resursu centri, kuros rindā gaida 572 pusaudži.

Pusaudžu resursu centra valdes priekšsēdētāja Liene Dambiņa pastāstīja, ka "rindas pie mums šobrīd ir garas un gaidīšanas laiks ir ilgs".

"Pirmo konsultāciju mēs vienmēr cenšamies nodrošināt līdz divu nedēļu laikā. Un tā ir iespēja saņemt atbalstu pietiekami ātri, saprast, kas notiek, saņemt pirmās rekomendācijas, pirmos ieteikumus, lai varētu kopā ar speciālistu domāt, kā šīs grūtības varētu risināt turpmāk," pauda Dambiņa.

Pētījumā noskaidrots, ka apmēram puse jauniešu sūdzējušies par depresiju, trauksmi un grūtībām veidot attiecības. Trešdaļa – par mācību motivācijas trūkumu. Katrā ceturtajā gadījumā novēroti uzvedības traucējumi, gandrīz 18 procentos jaunieši vērsušies paškaitējuma dēļ. Savukārt apmēram katram desmitajam jaunietim konstatēti ēšanas traucējumi, kā arī atkarības no vielām vai procesiem.

Centra vadītāja, bērnu psihiatre Anete Masaļska vērsa uzmanību, ka problēmas, ar kurām jaunieši vēršas pēc palīdzības, mēdz pārklāties.

"Skaidrs, ka jaunietis pie mums neatnāk ar vienu problēmu. Un tā jau ir tā lielākā sarežģītība tajā visā – tam jaunietim ir ļoti daudz grūtību kopā, viņiem ir gan depresīva simptomātika, trauksmes, attiecību grūtības, paškaitējums, mācību grūtības. Un līdz ar to mēs šo programmu esam mērķtiecīgi veidojuši, lai šīs problēmas jaunietim spētu arī kompleksi mazināt," stāstīja Masaļska.

Veselības ministrijā tiekot domāts par programmas paplašināšanu. Kā arī par veselības pratības atjaunošanu skolās.

Veselības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Aiga Balode norādīja: "Nebūs lielāka izaicinājuma, kā tikt galā ar mentālo veselību. Un jo ātrāk mēs sāksim par to runāt, ka ir risinājumi, ka ir metodes, ar kurām tikt galā. Kā jaunieši mums teic, šie jaunie "vaibi" vai trendi, kas ienāk, kā ar to tikt galā? Tā ka mēs aktīvi pie šī strādājam kopā ar Izglītības ministriju. Un arī Iekšlietu ministrija uzskata, ka tas ir ļoti būtisks jautājums. Un atkal – [svarīgi] kas sasniedz jauniešus, nevis tas, ko mēs kā pieaugušie gribam, lai lietas notiek konkrētā kārtībā."

Speciālistu skatījumā, jauniešu mentālā veselība strauji pasliktinājās pandēmijas laikā. Un tieši psihiskās veselības traucējumi rada bērniem un jauniešiem vislielāko slogu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti