Lestenē atklāj piemiņas parku
Tagad Lestenē blakus kapiem tapis piemiņas parks lauku saimniecībām. Arī tām bija būtiska loma karadarbībā.
Parkā izvietoti vairāki laukakmeņi – katrs pāršķeltais laukakmens simbolizē kādu no karā iznīcinātajām apkaimes saimniecībām.
Biedrības "Lestene" valdes priekšsēdētājs Aivars Sinka stāstīja: "Lestenes jaunums ir šis skaistais piemiņas parks. 50 akmeņi, kas simbolizē 50 zaudētas saimniecības. Te nebija klaji lauki. Te bija pat dzelzceļa stacija. Un tie ozoli simbolizē vienības."
Savukārt Latvijas Ģenerāļu kluba valdes priekšsēdētājs Gaidis Andrejs Zeibots atzīmēja: "Tās [saimniecības] deva lielu ieguldījumu Lestenes cietokšņu noturībā. Viņi domāja, ka katra māja ir sādža. Domāja, ka ieņem sādžu, koncentrēja spēkus. Ar zirdziņu un ratiem, tā tehnika pat nevarēja izbraukt."
Piemiņas pasākumi notika visā Latvijā
Otrais pasaules karš sākās 1939.gada 1. septembrī. Tas ir postošākais karš vēsturē – 70 miljoni zaudētu dzīvību, šķirtas ģimenes, trimda, nāve. 1945. gada 8. maijā Eiropā beidzās karš un iestājās miers. Karā Vācijas bezierunu kapitulācija stājās spēkā 8. maijā. Laika starpības dēļ PSRS jau bija 9. maijs, tādēļ Padomju savienībā par Uzvaras dienu kļuva tieši šī diena. Latvijā okupācija turpinājās līdz pat 1990. gada 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
Piemiņas pasākumi pirmdien notika visā Latvijā.
Daudzi no tiem, kas pirmdien Lestenē pieminēja šajā karā kritušos, tolaik bija bērni.
Piemiņas pasākuma apmeklētājs Jāzeps Stūriška stāstīja: "Kad fronte gāja, man bija 4 gadi, 1944. gadā gāja pāri. Esmu no Latgales. Dzirdējām lidmašīnas. Govis mežā, mājas bija atstātas. Bērneļi ratos gulējām."
Savukārt piemiņas pasākuma Lestenē apmeklētāja Maija Cālīte atcerējās: "Man bija deviņi gadi. Es redzēju, kā tie krievi ienāca. Un neko no krieviem neņemt!"
Cālītes kundze Lestenē lika ziedus nezināmiem kareivjiem. Viņa pauda: "Jo viņš krita kaujā un gribēja dzīvot. Es gribu viņus pieminēt. Visi bija jauni. Visi sapņoja par brīvu Latviju!"
Piemiņas pasākuma apmeklētājs Laimonis Gedrovičs sacīja: "Latvijai tas nozīmēja briesmas. Mēs palikām okupēti."
Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits norādīja: "Mēs kopā ar visu Eiropu atzīmējam Otrā pasaules kara beigas, Latvija pieder pie tām valstīm, kura visvairāk cieta Otrajā pasaules karā. Vislielākie upuri, lai gan kā valsts karā pat nepiedalījāmies. Mēs piederam brīvai Eiropai. Bez atkāpēm. Un tāpēc mēs jo īpaši saprotam ukraiņu tautu."
Rēzeknē un Daugavpilī sēru vainagus nolika pie vairākiem pieminekļiem un kapos. Rēzeknē padomju apbedījumu vietās visas dienas garumā nolikti ziedi. Daugavpilī tie gulst astoņās Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietās un tur novērota lielāka pulcēšanās.
Policija strādā pastiprinātā režīmā
Valsts policija informēja, ka gan pirmdien, gan otrdien strādās pastiprinātā režīmā.
Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andris Zellis norādīja: "Mēs pastāvīgi uzraugām informāciju publiskā vidē un interneta resursos. Lai gan šobrīd nav tādas tieši informācijas par iespējamām provokācijām, tādas izslēgt, protams, ka mēs nevaram. Ja parādās kaut kur pie šiem bijušajiem padomju pieminekļiem kaut kādi ziedi šīs dienas laikā līdz pusnaktij, tad skaidrs, ka mēs to netraktēsim īpaši kā administratīvo pārkāpumu, bet jebkurā gadījumā mēs neatbalstām un neattaisnojam šādu rīcību un pilnīgi noteikti šāda rīcība, visticamāk, ir nosodāma. Ziedus jebkurā gadījumā, ja noliek, arī nevajag nekādā gadījumā kaut kādā stilizētā formā izrotāt."
Valsts policija vēlreiz atgādina, ka otrdien, 9. maijā, pastiprināti tiks uzraudzītas vietas, kur nojaukti padomju režīmu slavinoši objekti. Aizliegta jebkādu piketu, gājienu vai pulcēšanās organizēšana. Ziedu nolikšana iespējama individuāli tikai apbedījumu vietās. Turklāt līdz 10. maija plkst. 7.00 aizliegta pirotehnikas izmantošana.
