Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") pirmdien, 8. maijā, informēja medijus, ka, reaģējot uz Imantas gadījumu un arī iepriekš Jēkabpils novadā ilgstoši vajātās sievietes slepkavību, viņš 26. maijā sasaucis Noziedzības novēršanas padomes ārkārtas sēdi, aicinot nākt ar priekšlikumiem, kas jāmaina, ko var darīt, lai mazinātu vardarbības cēloņus un uzlabotu seku apkarošanu.
Iekšlietu ministrs Māris Kučinskis ("Apvienotais saraksts") medijus informēja, ka policijai Imantas gadījumā varētu pārmest komunikācijas problēmas,
jo bija jāreaģē ne vien uz notikumu, bet tas bija jāskaidro gan medijiem, gan sabiedrībai sociālajos tīklos, "ņemot vērā to, kādā laikmetā mēs dzīvojam".
Kučinskis pastāstīja, ka konflikts sākās ar to, ka 93. skolas pagalmā nejauši vai tīšām kāds iesvieda akmeni citas kompānijas virzienā. "Te nevar runāt par klasiskiem noziedzniekiem, tie ir bērni vecumā no 9 līdz 15 gadiem," uzsvēra ministrs. Pēc tam, kad tika piekauts viens no zēniem, nākamajā vakarā, izmantojot slēgtās grupas saziņas vietnē "Telegram", jau vairāki simti cilvēki katrā pusē parādījās, bet policija iespējamas sadursmes novērsa, informēja Kučinskis.
Reaģējot uz plašo kritiku par policijas rīcību kautiņa dienā, Kučinskis uzdevis Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam veikt dienesta pārbaudi attiecībā uz notikušo un noskaidrot, vai policisti, reaģējot uz izsaukumu, rīkojušies atbilstīgi normatīvo aktu prasībām. Taču 5. maijā policija pati sākusi pārbaudi, lai pārliecinātos par policijas darba profesionalitāti.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics norādīja, ka pārbaudēs skaidros, cikos ekipāžas ieradās, cik ātri, kāda bija reakcija: "Kāda bija šī savstarpējā komunikācija ar cilvēkiem gan notikuma vietā, gan arī šīs sievietes dzīvoklī? Katrs norīkojums ir aprīkots ar ķermeņa kamerām. Un respektīvi, mēs ne tikai uzrunāsim amatpersonas, kas bija ieradušās, bet arī to pārbaudīsim ar tehniskajiem līdzekļiem, – kāda bija šī komunikācija? Jo komunikācijai vienmēr ir jābūt vērstai uz sadarbību un nekāda formāla attieksme, it īpaši šādu kategoriju lietās, nav pieļaujama."
Pārbaudes rezultāti varētu būt zināmi mēneša laikā.
Skolas ritms – ierastajā kārtībā
Rīgas Imantas vidusskolas direktore Ingūna Helviga atzina, ka pati ir redzējusi video, kas izplatīts sociālajos tīklos. Zēnu grupā, iespējams, bijuši divi šīs skolas audzēkņi. Viena zēna mamma jau sazinājusies ar direktori, taču ar otra zēna vecākiem saziņa vēl nav bijusi. Šie skolēni skolā pirmdien nebija.
Skola pārrunās situāciju ar vecākiem. Helviga stāstīja: "Lai apspriestu, kā bērns varētu pabeigt šobrīd mācību gadu drošībā. Lai nebūtu tā, ka ir no sabiedrības kāds spiediens, kādi atriebības mēģinājumi vai kā tamlīdzīgi. Par ko mums, protams, ir jārūpējas, jo mēs skolā esam atbildīgi par visiem skolēniem. Arī tādiem, kuri, iespējams, kaut kādos brīžos rīkojas neadekvāti, dara pāri citiem."
Direktore stāstīja, ka skolā pirmdien viss noritējis ierastajā kārtībā un visi, kam pirmdien bija jābūt stundās, uz tām ieradušies. Neviens nebija ziņojis, ka, piemēram, būtu bail nākt uz skolu.
Sadarbojoties ar skolas psihologu, tiks izstrādāts informatīvs materiāls par to, kā rīkoties šādās situācijās, kā par tām ziņot un kur meklēt palīdzību.
Tāpat katras klases audzinātājs pastiprināti runās ar audzēkņiem par notikušo un arī vispārējo drošību.
Runājot par notikušo konfliktu, direktore uzsvēra, ka māksla nav nosodīt, bet ir jārisina problēma, jārod cēloņi un jāsaprot, kā rīkoties tālāk, lai līdzīgas situācijas vairs neatkārtotos.
Savukārt Latvijas Radio uzrunātie Imantas iedzīvotāji pauda satraukumu par savu un savu tuvāko drošību, bet citi atzina, ka viņu jaunībā bijuši vēl trakāki konflikti.
Liecinieki atpazīti un nopratināti
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Staļģevics Latvijas Radio apstiprināja, ka jauni konflikti jauniešu vidū ne Imantā, ne citos galvaspilsētas mikrorajonos nav konstatēti. Policija turpina pastiprināti uzraudzīt situāciju galvaspilsētā.
Policija gan svētdien, gan pirmdien nopratinājusi lieciniekus. Staļģevics atzina, ka viņu ir daudz. Tāpat ir identificēti visi jaunieši, kas redzami sociālajos tīkos publicētajā videoierakstā, kurā redzams, kā vairāki zēni, sitot un sperot, uzbrūk vienaudzim, bet vairāki jaunieši noskatās un filmē notikušo. Liecības ir snieguši gan pāridarītāji, gan tie jaunieši, kas notikušo vēroja. Neviens gan nav aizturēts vai ievietots izolatorā. "Ir pieņemtas liecības un [jaunieši] ar vecākiem palaisti mājās," piebilda Staļģevics.
Pirmdien policijas darbinieki viesojušies vairākās skolās, lai ne tikai policija, bet arī pedagogi un vecāki ar jauniešiem runātu, ka nav pieļaujams iesaistīties šāda veida konfliktos, "nav pieļaujams iet skaidroties" uz ielas.
Staļģevics arī uzsvēra, ka nav nekādu indikāciju, ka konflikts būtu saistīts ar 9. maiju. Nav pazīmju, ka notikušajam būtu bijis etniska naida raksturs. "Te ir pavisam cits konflikts," viņš norādīja.
Policija ir sākusi divus kriminālprocesus par huligānismu – vienu par notikumiem 5. maijā un otru – par notikumiem 7. maijā, pavēstīja Staļģevics. Tāpat policija noskaidrojusi divus vismaz 14 gadus vecus pusaudžus, pēc kuru iniciatīvas, izvietojot informāciju sociālajos tīklos, 7. maijā notika pulcēšanās Imantas mikrorajonā, lai reaģētu uz 5. maijā notikušo vienaudža piekaušanu, ziņo LETA.
KONTEKSTS
Plašu rezonansi sabiedrībā izraisījuši pusaudžu grupu savstarpējie konflikti un bažas par iespējamām masu nekārtībām Rīgā, Imantā, kuru dēļ svētdienas vakarā policijā pat bija izsludināta trauksme. Galvenos kūdītājus policija ir noskaidrojusi, un trauksme ir atcelta.
Līdzās kriminālprocesam par mazgadīgu zēnu izraisītu kautiņu 5. maijā policijā sākta pārbaude, lai pārliecinātos par policijas darba profesionalitāti.
