Visu pirmssvētku laiku ap Liepājas interjera muzeju smaržoja pēc šokolādes – īpaši spēcīgi ēkas 2. stāvā, kur iekārtots 19. gadsimtā šeit dzīvojušā notāra Stendera dzīvoklis. Nav zināms, vai šis kungs Lieldienās ēda šokolādes zaķus, taču teorētiski tāda iespēja pastāv, jo viņa laikā tirdzniecībā sāka parādīties šokolādes figūriņas.
"Līdz 19. gadsimta vidum, kad angļi izdomā veidu, kā sacietināt šokolādi un izveidot šokolādes tāfelīti, cilvēki to zināja un lietoja tikai karstā dzēriena veidā. Līdz ar to, sākot ar 19. gadsimta vidu, tāda šokolatērijas tradīcija vēršas plašumā visā Eiropā, un šokolādes meistari pievēršas dažādu formu un atveidu veidošanai," stāstīja Liepājas 17.-19. gadsimta interjera muzeja vadītāja Ieva Dzintare.
Meklējot Stendera kunga dzīvoklim atbilstošus sadzīves priekšmetus, muzeja darbinieki Nīderlandē uzgājuši 19. gadsimta Lieldienu zaķu formiņas. Viena no tām ir laika zoba apskādēta, bet otra ideālā stāvoklī, tāpēc izlemts ļaut apmeklētājiem to ne tikai aplūkot, bet arī likt lietā.
Mēs paši cenšamies ar šo māju sadzīvot, mēģinām saprast, kā cilvēki šeit dzīvojuši. Šos priekšmetus, ko mums izdevies salasīt, mēs mēģinām tālāk atdzīvināt, radīt apmeklētājiem iespēju darboties ar tā laika priekšmetiem un tā laika garā," teica Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla.
Lieldienu darbnīcu dalībnieki stāstīja, ka svētkos apēdot vairākus šokolādes zaķus, un prieku sagādājot arī Lieldienu apsveikumu gatavošana.
"Šim zaķim ir tāds interesants apģērbs, un viņš ir priecīgs, jo Lieldienas nāk. Viņam no prieka ir krāsaina ļipa," klāstīja meistardarbnīcu dalībnieks Rihards.
Dažādi zaķi – gan krāsaini, gan melnbalti redzami arī Liepājas muzeja krājumā esošajās aptuveni 40 Lieldienu apsveikumu kartītēs. To lielākā daļa sūtītas pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, sveicienus un laba vēlējumus liepājniekiem rakstot latviešu, lietuviešu, krievu un vācu valodā.
"Šī kartīte sūtīta 1926. gadā Puķu ielā Raiborta jaunkundzei. Un viņai ir tāds interesants novēlējums:
"Aplam priecīgus atmodas svētkus un apbrīnojamu apetīti uz krāsotām olām. Vēlē no sirds lielais čoms."
Vienai otrai ļoti interesanti apsveikumi otrā pusē. Šķiet pat mūsdienīgi," vērtēja Liepājas muzeja galvenā krājuma glabātāja Antra Brakše.
Muzeja krājumā esošajās Lieldienu kartītēs bez zaķiem un olām attēloti arī laimīgi pārīši, mazāk redzami ar kristietību saistīti simboli. Interesanti, ka senākā - 1905. gadā nosūtītā kartīte gan rotāta ar krustu, taču apsveikums Lieldienās ir visai laicīga rakstura.
Liepājas muzejs savu seno apsveikumu kartīšu krājumu vēlas papildināt ar jauniem eksemplāriem, cerot uz iedzīvotāju atsaucību. Var jau būt, ka kāds muzejam uzdāvina arī senus olu trauciņus vai citus ar Lieldienām saistītus priekšmetus, lai krājumā par šo svētku svinēšanu sendienās veidotos vēl pilnvērtīgāka aina.
