AM rīcība sekos divos virzienos. Pirmkārt, Aizsardzības jomas iepirkumu sistēma ir jāpadara pārskatāmāka. Otrkārt, AM struktūrā arī jāveido iekšējās drošības birojs – līdzīgs, kāds jau darbojas iekšlietu resorā.
Šāds birojs uzraudzītu amatpersonas, kas saistītas ar nozares pasūtījumiem un iepirkumiem, kā arī citām jomām.
"Birojs ar izziņas, izmeklēšanas un operatīvās darbības iespējām," komisijā pastāstīja Mūrniece. Viņa arī piebilda, ka biroja izveidošanai, iespējams, būs nepieciešami grozījumi regulējumā.
Izveidojot šādu biroju, saskaņā ar aģentūras LETA apkopoto informāciju Latvijā darbotos 12 operatīvas darbības iestādes un institūcijas, kurām ir tiesības, piemēram, izsekot personas vai noklausīties to sarunas. Daļai šo iestāžu ir arī kriminālprocesu izmeklēšanas funkcijas Aizsardzības resorā ir divas šādas iestādes – Militārā policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Pirmajam ir tiesības izmeklēt arī kriminālprocesus.
Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien bija sasaukta saistībā ar opozīcijas deputātu pieprasījumu Mūrniecei, kurā cita starpā bija rosināts sniegt atbildes, vai viņa ir politiski atbildīga par konkrēto iepirkuma līgumu.
Komisija, uzklausot ministres un valsts sekretāra Jāņa Garisona sniegto informāciju, nolēma pieprasījumu noraidīt. Kā izskanēja no komisijas locekļu puses, iepirkums organizēts vēl iepriekšējā ministra Arta Pabrika ("Latvijas attīstībai") laikā un ministre pēc stāšanās amatā sāka atbilstoši rīkoties, tostarp uzdodot veikt pārbaudes un informējot tiesībsargājošās iestādes.
Vienlaikus no deputātu, tostarp opozīcijas politiķu, puses izskanēja frāzes par "šausmīgu" korupciju, krāpniecības pazīmēm, un šajā gadījumā esot darbs prokuratūrai.
KONTEKSTS:
Kāda samērā maza firma ieguvusi tiesības nodrošināt loģistikas pakalpojumus pārtikas piegādēm Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) nākamajos piecos gados. Dažus māc bažas, ka process ir negodīgs. Aizsardzības ministre pieprasījusi skaidrojumu par 220 miljonus eiro vērto iepirkumu, kurā uzvarēja uzņēmums "Zītari LZ". Ministre arī uzdevusi pārbaudīt konkursa kvalifikācijas prasības atbilstību līguma mērķim.
LETA vēstīja, ka saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai "Latvijas attīstībai" ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017. gadā un 2015. gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai "Gods kalpot Rīgai".
Bijušais aizsardzības ministrs Artis Pabriks jebkādu saikni ar konkursu noliedza, norādot, ka nav tajā iesaistījies.
Tikmēr ministrijas pārbaudē par iepirkumu konstatēti vairāki pārkāpumi un sākta dienesta pārbaude, bet līgumu ar uzņēmumu nolemts pagaidām nelauzt.
