"Pasākums nenotika. Taču es gribētu tomēr uzlikt vairāk atbildības uz šī pasākuma rīkotājiem," tā par peripetijām ar krievu mākslinieka Ponomarenko sākumā izsludināto, bet vēlāk atcelto koncertu Rēzeknē raidījumā "Latgolys stuņde" sacīja Rēzeknes Nacionālo biedrību kultūras nama direktore Svetlana Semeņaka, atzīmējot, ka Rēzeknes pašvaldība tikai izīrējusi telpas plānotā koncerta rīkotājam un ir paļāvusies uz koncerta organizētāja SIA "ARS Events" sniegto informāciju par mākslinieku.

"Protams, mans pirmais jautājums, dzirdot šo uzvārdu, bija, ka šis mākslinieks ir no Krievijas, bet rīkotājs apliecināja, ka mākslinieks jau ilgus gadus dzīvo Latvijā, viņam ir uzturēšanās atļauja Latvijā.

Kad mēs rīkojam kādu pasākumu, mums bija tādi gadījumi, kad mēs zvanījām drošības dienestam un pārbaudījām savus plānus, vai mēs varam vai nevaram."

Valsts drošības dienesta (VDD) ieskatā, vērtējot sadarbības iespējas ar konkrētiem viesmāksliniekiem, pasākumu rīkotājiem ir svarīgi pārliecināties, ka šie viesmākslinieki savos izteikumos nav publiski pauduši atbalstu Krievijas agresijai pret Ukrainu, nav piedalījušies Vladimira Putina atbalsta kampaņās, kā arī nav uzstājušies Krievijā vai Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainā.

Aktīviste Vladislava Romanova uzskata, gadījums ar izsludināto un vēlāk atcelto komiķa Ponomarenko koncertu parāda, cik atbildīgiem un uzmanīgiem ir jābūt pasākumu organizētājiem.

"Ja mēs runājam par morālo lietu, kāpēc tā notiek, mēs meklējam, kurš tad ir vainīgs mūsu vietā. Mēģinām atbildību pārlikt uz kādu citu cilvēku, bet būtībā tā lieta sākas ar mums katru privāti, un katram jāpiedomā pie tā, kā un ko mēs darām," teica Romanova.

Viņa uzskata, ka pašlaik informācijas patērēšanas jomā vairāk ir jāstrādā ar jaunatni, jo pārliecināt cilvēkus gados par to, ka izklaides programmā var darboties propaganda, ir salīdzinoši grūti. Iedzīvotāju paradumu maiņa ir ilgs process.

"Es biju arī viena no lektorēm kursos, kas bija rīkoti senioriem. Diemžēl dažām vecuma grupām to panākt ir grūti, tāpēc ka viņi ir iestrēguši savā domāšanā.

Tu vari viņiem izstāstīt, kas un kā, iedot visu informāciju, bet pretī tev tāpat pateiks – ko tad mēs, mēs esam mazie cilvēki, un tas mūs nekādā veidā neietekmē, mēs gribam izklaidēties un baudīt šo dzīvi," stāstīja Romanova.

Daugavpils Universitātes lektors Dmitrijs Olehnovičs, runājot par nedraudzīgo kaimiņvalstu propagandas ienākšanu Latvijā ar kultūras starpniecību, atzīmēja, ka plānotais Ponomarenko koncerts parādīja reālo situāciju un to, kas būtu jāmaina.

"Propagandas mērķis ir mainīt cilvēka domāšanu, un šeit Krievija strādā mērķtiecīgi, strādā arī ļoti efektīvi. Un pēdējā laikā arī Baltkrievija ar savu bezvīzu režīmu parāda skaisti sakopto Minsku. Tas arī ir maigās varas elements. Mums jāveido alternatīva, kas ļautu cilvēkus piesaistīt pie Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas kultūras telpas. Es uzskatu, ka skaidri ir jādefinē, ka par pasākumu ir atbildīgs pasākuma rīkotājs, nepieciešams paredzēt arī sodus pasākuma rīkotājam.

Ir jābūt skaidri definētiem kritērijiem, piemēram, ja mākslinieks bija uzstājies Krievijā pēc 2022. gada 24. februāra, lai kā viņš būtu nesaistīts ar politiku.

Ir jābūt skaidri definētai nostājai. Ir nepieciešams tiesiskais regulējums, skaidri definēti principi, nevis izvērtējums pēc notikušā."

2022. gada 17. maijā Latvija ir pārtraukusi noslēgto vienošanos ar Krieviju par sadarbību kultūras jomā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvijas kultūras organizācijas ir aicinātas atturēties no sadarbības ar Krievijas kultūras organizācijām un māksliniekiem un rūpīgi izvērtēt to organizētajos kultūras pasākumos iesaistīto mākslinieku un sadarbības partneru izvēli.

Kultūras ministrijas pārstāvji rakstiski apstiprināja, katra pasākuma rīkotāja pienākums ir pārliecināties, ka sadarbības dēļ netiek pārkāptas noteiktās starptautiskās sankcijas pret Krieviju, kā arī aicinājusi izvērtēt visus riskus, tostarp reputācijas un komunikācijas riskus.