"Eiropas Tālmācības vidusskolā matemātikas eksāmenā minimālo līmeni no 160 kārtotājiem nesasniedz 63; Rīgas Pirmā tālmācības vidusskola – no 331 skolēna nesasniedza 189, Rīgas 1. vidusskola: 229 kārtotāji, 111 – nesasniedz minimālo prasību slieksni," – IZM parlamentārā sekretāre Silvija Amatniece Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā uzskaitīja tālmācības vidusskolas, kuru daudzi absolventi nav nokārtojuši centralizēto eksāmenu matemātikā.
Komisijas deputāti reaģēja satraukti un sašutuši.
Puse nav nokārtojuši matemātikas eksāmenu
Kopumā puse no visiem tālmācības vidusskolu absolventiem nav nokārtojuši optimālā līmeņa matemātikas eksāmenu. Par to liecina Valsts izglītības satura centra apkopotie dati. Tālmācības skolās vidējais rezultāts šajā eksāmenā bija uz pusi zemāks nekā valstī kopumā.
Tālmācībnieku vidējais sniegums bija 17,2%, kamēr valstī kopumā tas bija 34,3%.
Arī tiem, kuri tālmācībā beiguši 9. klasi, matemātikas eksāmenā nav veicies. Vidējais rezultāts, ko sasniedza tālmācības pamatskolu absolventi, ir 22,47%, kamēr valsts vidējais rezultāts ir teju divreiz augstāks. Eksāmenā izkrita ap 17% tālmācības pamatskolu absolventu.
Uz nepietiekamu izglītības kvalitāti tālmācības skolās jau iepriekš norādījis Izglītības kvalitātes valsts dienests. Pērn nepietiekamās kvalitātes dēļ kāda skola slēgusi tālmācības programmu. Vēl septiņas skolas ir īpašā dienesta uzraudzībā. Kvalitātes uzraugi tur ierodas pat reizi pusgadā un pārbauda, vai skolas pilda dienesta dotos uzdevumus. "Šie uzdevumi ir vairāk vērsti uz tālmācības īstenošanas saturu, kā arī sadarbību un atbalstu izglītojamiem," skaidroja dienesta Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs.
Vēlas celt kvalitātes prasības
Kopumā Latvijā tālmācību piedāvā 27 skolas: 15 pašvaldību un 12 privātās. Kaimiņvalstī Lietuvā tālmācībā iespējams mācīties tikai vienā skolā.
Pērn valsts finansējums tālmācības skolām bija 7,2 miljoni eiro. Šogad tas ir jau 11 miljoni eiro. Palielinājums saistīts gan ar skolēnu skaita pieaugumu, gan skolotāju algu celšanu. Daļā tālmācības skolu skolēniem par mācībām nav jāmaksā – tās iztiek ar valsts finansējumu. Citās prasa simbolisku maksu, bet citviet jāmaksā no vairākiem desmitiem eiro līdz pat 160 eiro mēnesī.
"Protams, mēs varam diskutēt un runāt par līdzekļu lietderīgu izlietojumu.
Es domāju, ka šodienas diskusija arī ir zināms rezultāts tam, ka mēs kā valsts neesam apmierināti ar to produktu, ko mēs iegūstam. Tāpēc mēs par to runājam. Tāpēc mēs vēlamies celt šīs kvalitātes prasības, lai izlietotais valsts finansējums sasniegtu mērķi," sacīja Amatniece. "Tas, par ko mēs šobrīd runājam: mums ir vēl jāuzliek kritēriji un jāprecizē jau šobrīd spēkā esošie, lai tālmācības process, kas pēc būtības nav slikts [izglītības] ieguves veids, ja to īsteno pareizi un to īsteno bērna labākajās interesēs, [uzlabotos]."
Piemēram, iecerēts noteikt, cik bieži jābūt pārbaudes darbiem, ka tiem jābūt tiešsaistē, ar ieslēgtu kameru, cik bieži jābūt tiešai skolēna un skolotāja komunikācijai.
Iespējams, nākotnē tālmācība varētu būt pieejama tikai bērniem, kuri nedzīvo Latvijā, kā arī tiem, kas klātienes skolu nevar apmeklēt veselības problēmu dēļ vai tāpēc, ka ir augsta līmeņa sportisti.
"Mēs runājam par to, ka likumā ir pieļauta šāda [izglītības] apguves forma, kurai mēs redzam, ka kaut kas nav kārtībā, nav rezultāta. Protams, ka atbildība jāuzņemas Saeimai un pieaugušiem cilvēkiem par to, ka likumā iestrādātā norma iet šķērsām," teica Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre ("Jaunā Vienotība"). Par to, kā uzlabot izglītības kvalitāti tālmācībā, turpinās spriest arī Saeimas deputāti.
Skola: Jāpēta caurkritēja profils
Eiropas Tālmācības vidusskolas direktora vietniece Modrīte Mazure-Vucāne gan uzskata, ka zemajos eksāmenu rezultātus nevar vainot tikai tālmācības skolas. Šogad pamatskolas matemātikas eksāmenā izkrita 11 šīs skolas absolventi. Astoņi no viņiem tālmācības skolā iestājās tikai dažus mēnešus pirms eksāmeniem. Tie trīs, kas Eiropas Tālmācības skolā mācījās ilgāk, bija pavadījuši 9. klasē pat trīs gadus. Mazuras–Vucānes ieskatā būtu sīki jāpēta katra caurkritēja profils, lai saprastu, kas kaitējis viņa izglītības ceļam
Komisijas sēdē izskanēja pieļāvums, ka tālmācības skolu nesekmīgie absolventi ir sekas vakarskolu likvidēšanai.
Tajās mācības notika klātienē, un eksāmenu rezultāti šīm skolām nebija tik vāji.
Jāpiebilst, ka jau 2020. gadā tā laika izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece rosināja liegt mācīties tālmācībā līdz 6. klasei, bet 7. līdz 12. klašu mācībām tālmācībā noteikt stingrākus kvalitātes kritērijus. Taču tolaik pietrūcis politiskās gribas, darbojies arī tālmācības skolu lobijs un šādas izmaiņas likumā neguva politisko atbalstu.
Tagad izskatās, ka situācija ir cita: politiķi nobrieduši meklēt risinājumus.
