Parlamentārās izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta ieviešanas nedienām līdz šim sanākusi uz 13 sēdēm. Iztaujājot projekta kādreizējo un esošo vadību, pašlaik secināts, ka projektā tehnisko prasību izmaiņas notikušas vismaz 116 reižu. Tas kavējis un būtiski sadārdzinājis projektēšanu. Šie procesi bijuši nekontrolēti, neizvērtējot ietekmi uz projekta ieviešanu un izmaksām.
Pašlaik tik slikta pārvaldība vairs neesot vērojama, tā līdz šim galvenos secinājumus komentēja parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts"): "Lēmumu nepieņemšanai laikus ir milzīga naudas ietekme, sadārdzinājums. Neizdarībai ir fundamentāla ietekme. Jā, esošā valde rīkojas, ir ieviestas lietas, kas bija vajadzīgas jau pirms 10 gadiem. Šajā laikā bijis kontroles iztrūkums, tagad esam attapušies, bet nu jau ir par vēlu."
Izmeklēšanas komisija arī apzinājusi, ka pašlaik vairs nav iespējams projektu "iesaldēt" vai apturēt, jo pieteikumus Eiropas mobilitātes finansējumam Baltijas valstis iesniegušas kopā. Pašlaik, piemēram, kavējas plānotās dzelzceļa līnijas Rīgas loka projektēšana, jo tiek meklēts cits projektētājs. Šī situācija draud ar daļēju finansējuma zaudēšanu. Taču – ja kaut ko bremzē vienā valstī, cietējas var būt visas Baltijas valstis. Riskus projekta ieviešanā gan var konstatēt ne tikai Latvijā.
Jāatgādina, ka pašlaik plāns ir īstenot projekta pirmo kārtu līdz 2030. gadam, atsakoties no daudzām ekstrām un prasībām. Tādējādi gan ietaupot izdevumus, gan raudzītu līdz 2030. gadam ieviest dzelzceļa pamattrasi. Tā to aizvadītajā nedēļā komisijas sēdē komentēja "RB Rail" valdes locekle Kitija Gruškevica.
"Nekāda papildu projektēšana vai pēkšņas izmaiņas nenotiek. Ir ļoti grūti komentēt pagātnes lēmumus un darbus, bet šobrīd "RB Rail" valde kopā ar "Eiropas dzelzceļa līnijām" un "Latvijas valsts ceļiem" meklējam ceļu risinājumus un ko varam samazināt, jo naudas ir tik, cik ir. Mums jāatrod risinājums, kā īstenot šī projekta absolūto minimumu pirmajā kārtā," pauda Gruškevica.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laiks ir seši mēneši. Šis atskaites brīdis ir no datuma, kad Saeima nobalsoja par parlamentāras izmeklēšanas komisijas izveidi. Tas bija 13. jūnijs. Tātad izmeklēšanas komisijas ziņojumam jātop līdz 13. decembrim. Kulbergs apliecināja, ka komisija centīsies iekļauties šajā termiņā. Fakti un problēmu situācijas ir apzināti.
Jāpiebilst, ka šomēnes saistībā ar "Rail Baltica" projekta ieviešanu Saeimu apmeklēs arī Eiropas Komisijas Revīzijas vadītājs, uz komisiju aicinās arī bijušos satiksmes ministrus, ekspremjerus Laimdotu Straujumu, Māri Kučinski ("Apvienotais saraksts"), Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība"), kuru darbības laikā notikusi "Rail Baltica" projekta gatavošana un pieļauta aizkavēšanās.
Ar parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu Saeimas kontrole šajā projektā nebeigsies, uzsvēra deputāte, Tautsaimniecības komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama ("Progresīvie"). Vispirms jāsagaida Satiksmes ministrijas ziņojums par "Rail Baltica" trases un finansēšanas aktualizēto plānu. To saskaņošanai citām ministrijām paredzēts nodot oktobra vidū.
"Tas nevar būt tikai vienas ministrijas atbildība. Tam jābūt daudz plašākam – visas valdības – uzdevumam ar skaidru Finanšu ministrijas klātbūtni un atbildību. Kā norādīja Valsts kontrole, valdības rīkojumā par "Rail Baltica" ieviešanu vispār nebija iezīmēts ne tvērums, ne secīgi soļi, ne finansējums. Tas viss palicis, karājamies gaisā. Mums nav bijusi skaidrība arī par projekta kopbildi un finansējuma kopējo apjomu. Būvējot tikai pa maziem posmiem, nesanāk tā, ka māja brūk, kā šobrīd tas izskatās," sacīja Ābrama.
Vienlaikus Saeimai būs jāturpina darbs arī likumu izmaiņu jomā saistībā ar "Rail Baltica". Tas nozīmēs likumos skaidrāk definēt projekta ietvaru, valdības vadītāja atbildību par projekta kavēšanos un citiem jautājumiem.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.