Uz ikgadējo diasporas sanāksmi bija ieradies tik kupls organizāciju un skolu pārstāvju pulks, ka visiem vienā telpā vietas nepietika. Darba kārtībā bija gan iepazīšanās ar jauno vēstnieku Ati Lotu, gan dažādas aktualitātes.
No Latvijas bija ieradies Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors ar prezentāciju par Valsts aizsardzības dienestu.
Diasporas pārstāvjus interesēja, piemēram, kā jaunieši, kuri nerunā latviski, spēs dienēt, un atbilde, ka dienesta laikā iemācīsies, radīja pamatīgu jautrību. Nav noslēpums, ka Lielbritānijā jauniešu atbalsts dienestam nav liels.
"Lielākoties ir tā, ka mēs aizbraucām no Latvijas, un iemesls toreiz bija ekonomiskā situācija, un tagad ir nākusi klāt arī politiskā situācija. Un tas jautājums ir, kāpēc mums būtu jāiet dienēt tajā valstī, no kuras mēs aizbraucām," stāsta Vulverhamptonas latviešu skoliņas "Burtnieki" skolotāja Sarmīte Lasmane.
Tie jaunieši, kuri dzīvo ārvalstīs, netiks iesaukti līdz 2027. gadam. Taču diasporā lielu atbalstu šai iecerei nesola.
"Loterija notiks 2026. gada, visticamāk, novembrī, kur mēs atlasīsim no 3 līdz 4 tūkstošiem jauniešu. 10% no tiem būs tādi, kas pastāvīgi uzturas ārvalstīs, un, ņemot vērā, ka Lielbritānijā ir lielākā diaspora, tas pieņēmums ir, ka būs 200–300, kas dzīvo Lielbritānijā, kas varētu tikt atlasīti. Ne visi uzreiz dosies dienēt, ja viņi mācās vidusskolā, tad tas tiks atlikts, kamēr viņi pabeidz vidusskolu," skaidro Valsts aizsardzības dienesta departamenta direktors Vitālijs Riekstiņš.
Diasporas latvieši lūdza plašāk skaidrot ar Valsts aizsardzības dienestu saistītos jautājumus, lai mazinātu neziņu.
"Gan ar videomateriāliem rādīt, kas tur tieši notiek, jo cilvēkiem varbūt kādi aizspriedumi par vecajiem laikiem, kā izskatās armija un cik smagi tas ir. Viņi varbūt nesaprot, ka viņi var tiešām no pulksten deviņiem līdz pieciem kā uz darbu aiziet un pēc tam doties mājās, ja viņi tur dzīvo. Jāizglīto, nevis jāpiespiež, jāizglīto un jāmudina!" uzsvar Latviešu biedrību asociācijas Apvienotajā Karalistē pārstāve Jolanta Kiršteina.
Atšķirībā no Latvijas jauniešiem ārzemēs dzīvojošajiem studiju vai darba vietu saglabāšana dienesta laikā nav garantēta, tāpat viņi paliks bez īrētās dzīvesvietas.
